Vai Tevi nekaitina āra kafejnīcas, kas sabūvētas tieši uz gājējiem paredzētajām ietvēm?

ja kafējnīcā nav nekas, kas liecinātu, ka tajā ir vai var spēlēt azartspēles, tad nedrīkst - ja trāpīsies kāds cits kaprīzs klients, viņu neinteresē, ka klients pats to sadomājis, nepatikšanas var būt kafējnīcai
pirms ko tādu kādā vietā plāno, labāk pajautāt kefējnīcas vadībai - kur varēs, tie neiebildīs
(jo pati strādāju kafējnīcā, kur telpu saimniece pat alkaholu aizliedz tirgot, kur nu vēl ko tādu)

ierakstiju sawu wārdu sniegā-tas skaitās??? :DDD

Trāpīts!!! Besī laukā ka spļaudās :/ Arī sportisti - viņus filmē, bet šīs kamera spļauj - vepris :D  

Nevarētu teikt, ka pameklēju, jo tam nav īsti laika. Bet ja nu sanāk, tad tie ir Rocabilly, Folkklubs ALA, Victorian pub (reizēs, kad kādam no draugiem sagribās padziedāt karaoki). Ja runā par kaut ko līdzīgu kafejnīcām, tad tās ir Čilli pica, Gan bei, McDonald's, Lido, PSKUS kafejnīca (diemžēl nezinu kāds ir tās nosaukums) un arī kafejnīca, kas atrodas 1. slimnīcas teritorijā (tur arī bija kaut kāds nosaukums, kuru neesmu piefiksējusi).

Tracina, ka uz ietvēm tās ikebānas tiek uzslietas un tev jāmežģī kājas pa bruģi ejot vai jāstumj kumeļš pie rokas.   Vēl vairāk tracina tās caurstaigājamās, kur ietve atstāta starp galdiņiem.. kā tādas kafejnīcas apmeklētājam man besītu ka cilvēki visu laiku tev staigā garām un skatās mutē, bet kā gājējam man piekāst. Ja man ceļš iet cauri ikebānai, tad eju.

Šad tad jau gadās...    Ko padarīsi, tāda dzīve... Visi mēs viens otru čakarējam...

nu daziem tas ir vnk tapec lai vnk kk ierakstitu,lai izpaustu sevi
dazam lai nopelnitu punktu.
tapat tas nenotiek!

Neveiksminieks jūties tāpēc, ka neesi ar ko apmierināts... Sāc ar domu, ka šodien man veiksies un ar katru dienu man veiksies aizvien labāk...
Es reiz biju skaudīgs, kad man bija 12-13, un nu ir grūti cīnīties ar to, bet, paldies Dievam, man sanāca... Saki ko gribi, taču šiem cilvēkiem nav tik grūti novēlēt, lai veicas, nevis tur pie sevis iekšienē dusmoties par citu cilvēku laimi. Labāk ir novēlēt veiksmi un būt pateicīgam par to, kas tev ir, pozitīvas domas, taču ir labāk domāt nekā dusmoties uz kā un būt naidā pats ar sevi... Vairāk pievērsies tam, ko tu pats vēlies savā dzīvē, nemitīgi domājot par to, un pieņemot ka tu to esi pelnījis un tā tik tiešām būs - tas atnāks pavisam nemanot. Vienīgais, kas mūs ierobežo uz paša laimi, esam mēs paši (šaubas,dusmas,negatīvas emocijas u.c.) un arī pārlieku pakļautība citu cilvēku viedoklim,ierobežojumiem utt.. (t.i. klausīties cilvēkos, kuri mēdz teikt - nē tev tas nesanāks utt)
Es arī reiz domāju - kādēļ tā, vai tīešām neesmu to pelnījis, vai viss visu laiku būs tik slikti.. utt. Bet nu beigu beigās jau saprotam, ka paši esam savas laimes kalēji.
Ar manu problēmu tikt galā man palīdzēja Džozefa Mērfija grāmata ''Tavs zemapziņas spēks'', kad dzīve likās tik pelēka, šī grāmata bija mana laimes atslēga... Ja grāmatas nav prioritāte, vari paskatīties filmu ''The Secret'', ir arī latviešu valodā.. Manuprāt, ļoti laba filma, esmu redzējis vairākas reizes, un katru reizi pēc filmas ir tāds kā pozitīvais lādiņš uzkrāts.
Neuzskatu, ka ir tāds liktenis - dzīves lente, pēc kā mēs dzīvojam... Drīzāk mēs šo likteni paši veidojam, ir jau tas noteiktais laiks atzīmēts, un paši esam atbildīgi, cik krāšņu šo likteni mēs padaram...
Galvenais ir vienmēr piedomāt, ka viss nemaz nav tik slikti un pagaidām ir tā, lai pēc tam būtu 10x labāk... Tik nepadodies, negatīvajam sūdam, kas liek tev justies slikti, jo mēs taču esam atbildīgi arī par to, lai mēs justos labi! :)

nu kultura nav viņu stiprā puse-nožēlojami

Depo!