Vai Tu esi sarunājis vārdus, kurus pēc tam nožēlo, jo to dēļ no Tevis ir aizgājis mīļotais cilvēks?

Nu vēl nav bijis tā, ka no manis kāds aiziet, bet nožēlot gan sanāk daudz un dikti. Un pagaidām sanāk arī izlabot savas kļūdas - vnk piekāpjos, mēģinu izrunāt sasāpejušās lietas... Atvainojos.

paldues dievam esmu mācejusi savu muti laicīgi aizvērt ciet ... un pa brīnumu man tas ir iznācis ...
bet es nevēlētos tādu situāciju ... jo domāju izlabot to būtu pagrūti ...

Nē... es vienmēr padomāju par to ko saku VIENMĒEEEERR!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Un vispār ap mani ir tikai tie, kururs es gribu lai ir ap mani...

Gluzhi aizgaajusi nee, bet ir baigie striidi bijushi gan. Dazhreiz nozheeloju, dazhreiz gan nee....

Nu gluži tik traki nav bijis... Bet ir gadījies, kad pateiktos vārdus gribētos paņemt atpakaļ... Bet ko lai dara, ka es saku visu nedomājot...

Esmu impulsīva, tāpēc bieži vien pasaku to, ko vēlāk nožēloju.

pavisam noteikti tā būtu situācijā, kad tāda gadītos.. tā nav vēl gadījies un ceru, ka negadīsies.. bet esmu pārliecināta ka nožēlotu!
katrā ziņā pirms ko teikšu centīšos padomāt vai tas ir vajadzīgs.. vai vajadzīgs kādu sāpināt, lietojot vārdus ko pēc tam varu nožēlot..

vel nav tā bijis. :)
un ceru tā nebūs...

Varbūt nevis vainīgi izteiktie vārdi bet gan tas, ka tas cilvēks vienkārši apnika...

Ja ta loti biezi ir gadijies ;(

nē. vnm domāju ko saku. un īstenībā ir tā, ka es pārāk maz runāju par to, kas mani neapmierina un tādā veidā tikai nodaru pāri pati sev, jo ja neko nesaku, nekas arī nemainās   

nu nav tā gadījies jo māku aizvērt savu muti kad vajag ;)

runāts ir daudzkas,bet tāpēc prom vēl neviens nav gājis.