Vai cenšaties panākt taisnību,diezgan bezcerīgā pasākumā?

jā, gadās tā, gadās. jāsaka, ka visbiežāk tieši draugi ir tie, kas mani izvelk no tādas situācijas, izvelk no mājas, ieprieicna, un dienas beigās jūtos tik labi.. arvien vairāk novērtējuu to, ka mani draugi un arī ģimene ir zelta vērti.. :)

Bezcerīgu situāciju nav, bet, ja tā liekas, tad kādam jāizstāsta situācija un no malas var redzēt risinājumu. Bieži vien šādas situācijas rodas, kad negribas pieņemt mums neizdevīgu risinājumu, bet reāli citu nav!!!

No tā, kā cilvēku nosauc, jau nemainās tas, kāds viņš ir. Nedomāju, ka kāds kādu ir tiesīgs nosaukt par bezcerīgu, ja vien pats nav Dievs Tēvs. Jebkuram cilvēkam ir savs potenciāls, tikai ne jau visi to prot sevī atras, saprast un atraisīt.

Mēdzu iespītēties par spīti visam un turpinu kaut ko darīt, neatkarīgi no apkārtējo cilvēku viedokļa un optimistiskām vai pesimistiskām prognozēm, ja esmu pārliecināts par sevi un domāju ka spēšu to sasniegt. No riska mani varētu atrunāt tikai ļoti tuvs cilvēks. :)

Ļubov zla, poļubiš i kozla.
nav tādu sakarību, ir attiecīga situācija un cilvēka griba.

jā. kad izbeidzas kārtējās neveiksmīgās attiercības, reakcija parasti  ir tāda. bet pēc tam jau vai nu izraudos vai arī vnk paliek pofig..

nuu.. izskatam ir liela nozīme, jo parasti taču pievēršam uzmanību cilvēkiem kuri visuāli mūs piesaista. :P tad iemālās cilvēka izskatā un pamazām iepazīst viņa iekšējo pasauli. bet tad, kad sākas patiesā mīlestība, tad tikai iet runa par iekšējo skaistumu. jo starp iemīlēšanos un mīlestību ir diezgan liela atšķirība :)

Pusaudži... visi tādi... kas ļauj lai kāpj uz galvas, tam arī uzkāps.

Saplānoju tādus lielos paveicamos darbus, bet sīkumiem ļauju notikt spontani, citādi jau nebūtu interesanti dzīvot, ja viss notiktu kā pēc grafika.

Jaa, jo biezhi vien galva negrib domaat...:D:)