Vai ilgstošs darbs ar cilvēkiem jums patīk vai tieši otrādi gan fiziski, gan morāli nogurdina?

Jaa, ir gadiijies! Man ljoti patiik runaat ar gudriem cilveekiem, kuri neuzspiezh savu viedokli un ir gatavi uzklausiit arii citus! Runaat ar vinjiem ir iista bauda! Var guut gan jaunas zinaashanas, gan lieliski pavadiit laiku! Nekaadus kompleksus neesmu jutis shai sakaraa, jo man jau viss veel priekshaa + vinji jau arii ir tikai cilveeki, arii eed, gulj, smaida un raud. Tas, ka vinj zin jkautko vairaak, nenoziimee, ka man buutu jaametaas vinju priekshaa celjos un jaajuutas nozheelojami.. :)

Es nezinu, ja es būtu tavs šefs tad es tikai pasmaidītu, vai pasmīnētu..., jo man liekas, ka tādi nadziņi var uzlabot garstāvokli klientiem un likt pasmaidīt tiem ! :))

Pēdējā laikā to daru bieži... Galvenokārt lai liktu cilvēku justies nekonfortabli, un man tas sanāk :D

Jā,var nomirt vienā mirklī (infarkts,insunts utt.).

Netikai varētu, bet reāli dzīvē saņemot zvanu par tuva cilvēka nelaimi, nāvi....
fiziski ir palicis pat ļoooti slikti..
brrr...pat domāt negribās...ja Man pasaka ko sliktu par mīļajiem un tuvajiem uztveru to 10x saasinātāk, un iznākums Manai veselībai varbūt pat ļooti bēdīgs....

pasaki deputātam ko tādu,redzēs ko atbildēs,un vispār lai paši ko tādu padara par tādiem grašiem,nedēļu nenodzīvotu

vinjsh sapratiis ja miil un ir paarliecinaats par tevi...vnk izrunaajies...kad man pateica man pateica ka ir taada doma aizbraukt, man saapeeja, tomeer uzreiz to pienjeemu, teicu ka ilgoshos un gaidiishu atakalj...:)* vinjsh neaizbrauca...:D tomeer buutu gatava...:)*

Un ko tagad darīt?
Rakstīt te pasaku vai?

Man arī bija pazīstams tāds, kurš nevarēja pacelt savu dibenu no dīvāna un augu dienu dirnēja pie TV, dzīvojot no rokas mutē. Viņam bija parāds par dzīvokli, ledusskapī pelīte varēja pakārties, skapī vienas bikses, un tās pašas cauras utt., bet cilvēks tik un tā nemeklēja darbu, jo slinkot bija vieglāk. Viņam galvā bija tukšums - nekādu mērķu, nekādu ambīciju. Varbūt tas skanēs skarbi, bet tāda tipa cilvēkiem kaut kas tomēr ar galvu nav kārtībā, jo cilvēkam vairāk vai mazāk asinīs ir meklēt sev labumu, izsisties uz augšu, rūpēties par savu labklājību, bet ja cilvēks vienkārši sēž, rokas klēpī salicis, izvēloties labāk eksistēt nevis dzīvot, tad es tādus nesaprotu, jo pat pirmatnējie cilvēki saprata, ka ir jāstrādā - ne velti ir teiciens "Darbs padarīja mērkaķi par cilvēku".

Jo vairāk cilvēku jo ātrāk paveikts darbs, te ir runa par kvantitāti, manuprāt kvalitāte rodas tieši pretēji, kad cilvēki ir mazāk, tad veic rūpīgāk darbu! :)