- Ja tu varētu atgriezties pagātnē, kā Tu izmainītu kāda cita dzīvi?
a ja saveejo labaaku nedabuut, tad nav arii garantijas ka kaads cits ar labaaku dabuus. un kas zin, peec centieniem kauko labot, rezultaats var beigaas buut veel ljaunaaks.
- Vai esat kādreiz vēlējušies atgriezties skolā un sākt no pirmās klasītes..?
nē... es gribu atgriezties bezrūpīgajā bērnībā, kad nav jādomā par skolu... var mierīgi spēlēties un ne par ko neraizēties
- Ja tēvs atstāj mazus bērnus, viņš var kādreiz atgriezties un pieprasīt no bērniem lai viņu uztur?
pieprasīt jau var, tik jēgas tam nekādas, ja nu vienīgi palaimējies un tam bērnam tā arī palikusi laba sirsniņa caur dzīvi.
cik zinu rēālu gadījumu, tad tas bērns pat satikt tādu tēvu negribēja, kur nu vēl rūpēties.
- Vai kādreiz esat mēģinājuši jebkādas narkotikas, vai jums tas patika, un vai vēlaties pamēģināt ja to neesat darījuši?
nu pa vikentiem zaliiti ar caliem..... bet tas jau paliek retak!!!
- nu un jūs kādreiz esat izdarījuši ko tādu???
Jā, ir un ne reizi vien, līdz sapratu, ka man pilnīgi vienalga, ko citi domā. Būšu tikai ar to, ko jūtu gandrīz dzīvnieciski ( kāpēc tieši šis vārdu salikums? Tāpēc, ka savu cilvēku uztveru ar visām maņām, prāts paliek otršķirīgs.) Šķiet ,daudz vairāk spējam gan paciest, gan panest, gan piedot , gan paļauties, ja kaut vai apskāviens mierina un trauksmi mazina. Atņemiet to un paliek vien nepatika. Sevi apmānīt nav iespējams un nevajag!
- Vai esi kādreiz mēģinājis izdarīt ( vai domājis par tādu iespēju ) pašnāvību?? kāpēc??
Mēģinājis... neesmu... domāju salīdzinoši pat pārāk bieži... varianti jau saplānoti un gatavi par to, kā to izdarīt jau veseli 8. riebjas dzīve... bet atbildība un rūpes par ģimenes locekļiem un atbildība par radinieku sāpēm man neļāuj to izdarīt. esmu ieslodzīts šajā dzīvē...
- kas iŗ pats muļķīgākais, ko kādreiz esi izdarījis?
Iekost kaķim astē!
- Vai esi kādreiz darījis/usi lietas, ko līdz brīdim likās neesi spējīgs izdarīt?
Jā, pilnīgi nesagatavota uzkāpu "Mazajā Kailašā" Himalajos, kā apliecinājums tam, ka kāpienam pat drēbes nebija piemērotas, nerunājot par visu pārējo - garā kleitā, baltā smalkvilnas šallīte un českiņas... Faktiski nokāpjot neticēju, ka esmu dzīva...Kāpiens sākās 3 naktī, vēl tumsā, kad saulej austot Gangas burbuļošana palika nopakāļ, kā sena pagātne, gaiss uzsila līdz 36 grādiem, pēdas slīpums nebija mazāks par 45 grādiem ne vienu mirkli, visapkārt ērkšķi, zem kājām asu akmeņu taka, šaura un bīstama, bez ūdens un ēdiena (turklāt Svētajā kalnā drīkstēja kāpt tikai attīrījies, tātad tukšu dūšu).... līdz 21.00 naktī, bez iespējas apsēsties, ja nu vienīgi notupties uz īsu brīdi, lai koncentrētos un saprastu, ja neiesi, mirsi. Joprojām nesaprotu, kā to izdarīju, bet nu zinu, ko maksā vieglprātīgi lēmumi:)). Bet šis kāpiens man palicis kā visaugstākais sasniegums pierādot sev, cik daudz varu. Ik reiz, kad ceļi ļimst un prāts atsakās pieņemt situāciju, domās atgriežos Kailašā un atgādinu sev, ka spēju, daudz vairāk kā prāts spēj aptvert. Kāpjot lejā satiku vietējos ganus. Viņi ieraugot manu neikdienišķo tēlu skarbajā vidē, klanījās kā Dievietei, jo labi saprata, ka to nespēj vājš garā cilvēks. Mēs bez vārdiem sapratāmies un cieņas apliecinājumi bija nepārprotami. Šī ieskatīšaņās savu iespēju dziļākajos failos, joprojām mani stiprina. Ikdienas likstas, šķiet, nieks pēc tik skarbā , bet drosmīgā skatiena nāves acīs. Mēs spējam daudz vairāk izturēt, kā prāts spēj aptvert!!!
- kas ir pats sliktākais, ko kādreiz esi izdarījis?
nezinu laikam tada nau, bet mulkigakais varetu but, kad es biju jaunaka mani ielika slimnica, bet es taipasa diena aizbegu un atpakal vel lidz sim neesu aizgajusi...
- Esi kādreiz gribējis izlekt ar izpleti...? Varbūt ir jau sanācis to izdarīt... Kādas izjūtas...?
Nē, ar izpletni ne, man bail par nosēšanos, kā tikšu zemē, ja vsp tikšu :D :D
