Vai jums nav bijis tā ka kāda nodarbe vairākus gadus aizrāva, bet pēc tam jau apnīk un īsti vairs negribas ar to nodarboties?

...Taa gadaas biezi.Bet tas ir paarejo6i. Gavenais snnemties,ieskatiities spogulii un uzsmaidot teik:es miilu dziivi,es miilu cilveekus un piedodu visiem kas man izdariija paari!
kiss

jap,,,, bet man reti gadās ka vairs negribas

  Rupji - ticami, dabiski, normāli.
  Mīļi, jauki - aizdomīgi.    

Hmm nu grūti kautko ieteikt, vispār der iziet svaigā gaisā līdz veičukam , un kādu koktēlīti, tad paliek jautrāk, vēlams ne vienatnē! :)

Man īstenībā likās, ka viņi pastāv jau daudz ilgāk. Bet izrādās, ka TIKAI 5 gadi. :)

Ja cilvēks man svarīgs un nozīmīgs, protams ka spēšu, ja nenozīmīgs - nu nafig censties atpazīt... pfff...

Nav jēgas,tā var pazaudēt laiku un palaist garām kaut ko labāku

/''Reiz es sapņoju, ka intervēju Dievu.
"Tātad tu gribi mani intervēt?" - Dievs man jautāja.
"Vai Tev ir laiks?" - es teicu.
Dievs pasmaidīja: "Mans laiks ir mūžība. Kādus jautājumus tu gribi man uzdot?"
"Kas Tev liek visvairāk brīnīties par cilvēkiem?"
Un Dievs atbildēja: "Viņiem ātri apnīk būt par bērniem, viņi cenšas ātri kļūt pieauguši un tad sapņo par to, lai atkal būtu kā bērni. Viņi zaudē veselību, lai pelnītu naudu, un tad to izdod, lai veselību atkal atgūtu. Viņi tik daudz domā par nākotni, ka aizmirst tagadni. Tik ļoti, ka nedzīvo ne tagadnē, ne nākotnē. Viņi dzīvo tā, it kā nekad nebūs jāmirst, bet mirst tā, it kā nemaz nebūtu dzīvojuši."/

Uztver kā vēlies, jo kam tas ir kompliments, kam viela pārdomām :)

°noteikti pieredzeju6us cilvekus kuri zin viarak par mani par izdzivo6anu... :P

maijvaboles