Vai kāds var pastāstīt kaut ko iepriecinošu , smieklīgu, bet estētisku joku?

Joku te nav - drīzāk kāda ātraudža vēlme paspīdēt (kad paaugsies, gan jau dzīvē nāks situācija, kad šī piedauzība atspēlēsies)
Latviešu iekšējais novadu ''rasisms''

Dzīves patiesības...

Ja blaugznas parvietojas, tad tās ir utis! Pipēt kaitigi, dzert - pretīgi, bet nomirt veselam ari kaut ka neērti...
Jauns pakalpojums - sekss pa megafonu...

Parādus atdod tikai bailīgie...

Vecums... Vispirms Tu sāc aizmirst vārdus... Pēc tam Tu sāc aizmirst sejas... Pēc tam Tu sāc aizmirst aiztaisīt bikšu priekšu... Pēc tam Tu sāc aizmirst attaisīt bikšu priekšu...

Kas smejas peedeejais, tam vienkaarshi leeni pielec ...

Nesmaidiet, man jau bērnībā bija bail no zirgiem

Darbs un cietums, kas labāks?

Cietumā: Tu pavadi lielāko daļu laika 3 x 4m lielā kamerā.
Darbā: Tu pavadi lielāko dalu laika 3 x 2m lielā telpā.

Cietumā: Tev trīsreiz dienā dod ēst.
Darbā: Tev ir pārtraukums tikai vienai ēdienreizei un par ēdienu Tev
jāmaksā.

Cietumā: Tev saīsina soda izciešanas laiku par labu uzvešanos.
Darbā: Tevi par labu uzvešanos apbalvo ar vairāk darba.

Cietumā: Tev cietumsargi aizslēdz un atslēdz visas durvis.
Darbā: Tev pašam ir jānēsā karte un pašam jāattaisa vaļā visas durvis.

Cietumā: Tu vari skatīties TV un spēlēt spēles.
Darbā: Tevi izmetīs no darba, ja Tu skatīsies TV un spēlēsi spēles.

Cietumā: Tev pašam ir sava tualete.
Darbā: Tev jādala tualete ar kādu i

nē - tādas lietas publiski reti kad stāsta... un ja stāsta tad tikai draugiem :)

nē. nesaturēšana no smiekliem nav bijuse. toties ir sāpējuši vēdera muskuļi, i bezmazvai kramjos rāvušies žokļa muši x)

Ui, bij' viens - tā bija ziema, ceļi bija ļoti apledojuši. Ar draudzenēm gāju uz veikalu, to sievieti pamanīju uzreiz, kad šī dīvaini kāpa lejā pa veikala trepēm, šķiet, bija manāmi iereibusi. Nu lūk, kad viņa nokāpa pa tām trepēm un bija apmēram metrus 10 no mums, tad pēkšņi kaut kā paslīdēja un sāka riņķot apkārt visiem bērziem, kas tur atradās. Tas tik bij' skats - sieviete reitūzenēs (tas arī izskatījās diezgan smieklīgi), noliekusies "rakom" ar galvu uz leju, katastrofāli neveikli pārvietojot savas kājas, apmēram minūtes 3 riņķoja apkārt kokiem nevarēdama stabili nostāties kājās :D Es zinu, ka izklausās nu ļuoāti ļauni, bet neko nevarēju ar sevi padarīt - sākās histēriski smiekli, biju vienkārši gar zemi :DD

ar krievu valoda.. pateicu ka nvis briivajaa laikaa paju(nu tjipa korii) bet pju.. :D taalu no iisteniibas jau ar nebija :D

Nu.. Jā, itkā jau ir tā, ka ar ko daba apveltījusi, ar to jādzīvo, bet, cītīgi strādājot, cilvēks var sevi mainīt. Un zini kā, ir jāsāk pašam ar sevi. Kā cilvēks par sevi izsakās, kā pret sevi attiecās, tā arī to tiecas darīt citi.  Ja, piemēram, meitene visu laiku ķiķinās, teiks- no ko jau es, es taču esmu blonda,- tad arī apkārtējo viņu uztvers kā blondu ķiķinātāju. Pavēro, kādi ir harizmātiski cilvēki un sāc arī tu domāt, ka tu esi tāds. Domā kā uzvesties un uzvedies kā domā. Harizma nenāks vienas dienas laikā, bet, manuprāt, ja ļoti vēlas un cītīgi piestrādā, tad to var attīstīt.

...domaju, kad ja..es esmu simpatiska, vismaz ta var spriest no apkartejiem cilvekiem.....  :)

nu man ir bijis tā,ka skolā kādreiz teica,ka esmu smukākais klasē.

Kirurgs