Vai laika apstākļi spēj ietekmēt tavu labsajūtu? Anglijā līst ļoti bieži, bet viņi ir laimīgākie cilvēki uz pasaules.

iespejams laimigi jo iemacijushies ar to sadzivot, jo tapat nekas nemainitos ja vini butu drumi visu laiku, laika apstakli tapat nemainitos...un atliek to pienemt, un vnk. priecatie spar to kas ir, a mums mainas , mainas ari labsajuta lidz ar laika apstakliem, butiba angli pavisam citi cilveki, ar savadakam domam par dzivi , par to kas svarigs, kas mazsvarigs, reizem apskauzu vinu tendenci nekur nesteigties, bet visu darit leni un bez steigas, un galvenais nesatraukties par to ka laix rit lenak!!!

nav vinni laimiigaakie... plus vinni ir stulbi

moshk tapec, ka dushas nav.. :D

Tas laikam atkarīgs no cilvēka un viņa domāšanas veida.
Drūmā laikā protams pašsajūta nav tik laba kā saulainā. Mazāk gribas smaidīt..nogurums. Bet, ja atrod pozitīvo visā, tad jau var iztikt:)

kada starpiba kads laiks?
es neiespaidojos... un tas buutu stulbi ja iespaidotos ;)

Vasarā jā. Ziemā poh uz tiem laikapstākļiem.

nu nezinu gan,vai angliki ir laimiigaakie cilveeki uz pasaules..es te esmu un neredzu vinos dizu laimi..saskaros dienaa ar paaris simtiem cilveeku un nu vini ir vispaar neomuliigi un struntiigaa noskanojumaa vairums..nezinu ko taa statistik

Kāds sakars laika statistikai ar laimīga cilvēka indeksu?


4.5    Roterdamas Erasma Universitātes profesors Ruut Veenhoven jau trīsdesmit gadus visā pasaulē pēta laimes izjūtu. Savā darbā “Pasaules laimes datu bāze” (World Database of Happiness)  viņš secina, ka naudas un laimes savstarpējā saistība ir ļoti vāja. Cilvēki, kas saņem vairāk naudas, īslaicīgi izbauda lielāku laimi, bet šīs izjūtas izzūd pēc viena gada. Brīvība organizēt savu laiku un veikt izvēli parasti laimi ļauj izjust dziļāk. Tāpat kā Layard viņš šajā ziņā saskata skaidri izteiktu atšķirību starp attīstītajām valstīm un jaunattīstības valstīm. Jaunattīstības valstīs ienākumu palielināšanās cilvēkus padara laimīgākus lielākā mērā un ilgstošāk nekā saimnieciski attīstītajās valstīs. Minētā atšķirība izzūd, kad IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 20 000 līdz 25 000 dolārus. Pasaules laimes datu bāzes trūkums ir tāds, ka laimes izjūtas novērtējumu var ietekmēt atsevišķu indivīdu izvēle. Turklāt laimes izjūtu grūti ietekmēt ar valsts politikas palīdzību.
http://worlddatabaseofhappiness.eur.nl

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratē ijas līdz 2030. gadam zi ojums par iedzīvotāju aptauju 41. attēlsEiropas zemju laimes indekss (cik % cilvēku izvēlas atbildes „laimīgs” un „ oti laimīgs” mīnus tā proporcija,kas izvēlas „vairāk nelaimīgs” un „nelaimīgs”) un IKP uz vienu iedzīvotāju ASV dolāros. Abos gadījumos2005. gada dati (avots: www.nationmaster.com, World Values Survey). Latvijas laimes indekss kopš 2005.gada nav manījies – dati sakrīt – 27%.Lielākā da a Latvijas iedzīvotāju(52.2%) ir apmierināti ar savu dzīvi.Neapmierināti ir tikai 24.6%. Pilnīgi nepiekrītu 23456051015202530 Y Axis3.44.316.922.68.60.727.815.8 Ar savu dzīvi esmu apmierināts/ -a Pilnīgi piekrītuGrūti pateikt 1- pilnīgi neapmierināts, līdz 7 – pilnīgi apmierināts


Situācijas apraksts. Pētījumi rāda, ka sasniedzot zināmu materiālās nodrošinātības līmeni, kas ļauj apmierināt pamatvajadzības (pārtika, mājoklis, apģērbs, utt), turpmāks ienākumu palielinājums tikai minimāli paaugstina cilvēka apmierinātību ar dzīvi. Šķiet paradoksāli, ka pasaulē augstākais laimes indekss ir salīdzinoši mazattīstītajai Venecuēlai, kamēr lielvalstis atrodas saraksta vidū vai apakšā.

Pašlaik Latvijas sabiedrībai būtiskie dzīves aspekti ir materiālā labklājība, stabils darbs un pietiekams atalgojums, izglītības līmenis, veselības stāvoklis, uc. Taču ilgtermiņa periodā tas, kas tiek saprasts ar dzīves kvalitāti, var mainīties. Piemēram, ja šodien laba dzīve asociējas ar luksusa preču patēriņu, tas nenozīmē, ka tā būs arī pēc 10 vai 20 gadiem (piemēram, Zviedrijā, Dānijā jau tagad tas vairs tā nav).

Pieaugot materiālajai labklājībai, arvien svarīgāka kļūst personiskā izaugsme un vēlme pēc pašrealizācijas. Par to liecina DIY (Do-It-Yourself) un prosumer kultūras izplatība, kā arī pētījumi dažādās vecuma grupās, kas parāda pašrealizācijas saistību ar apmierinātību ar dzīvi.

Savukārt, sabiedrības vēlme un spēja būt radošiem, attīstīt un pielietot savus talantus, ir būtisks valsts attīstības resurss, tāpēc valstij būtu jārada visi priekšnoteikumi, kas ļautu iedzīvotājiem radošumu attīstīt un pielietot.

DILEMMA 1

Patēriņa pieaugums kā ceļš kā priekšnoteikums indivīda labsajūtai/laimei VAI pašrealizācijas iespēju radīšana.

Grupa izvēlas pašrealizācijas iespēju radīšanu par svarīgāku.
Jautājumi- atbildes

Vai laime ir rezultāts kaut kā sasniegšanai, iegūšanai vai arī laime ir kaut kas, kas izriet no noteikta dzīves veida un uztveres?
Laime rodas tad, kad cilvēks dara lietas, kas viņam patīk. Laime ir īslaicīga, bet var būt arī ilglaicīga. Cilvēks ir laimīgs tad, kad viņš ir harmonijā ar sevi un apkārtējo vidi. Tāpēc jārada pašrealizācijas iespējas, lai cilvēks pats rūpējas, lai būtu laimīgs.
Vai pašrealizācijas iespējas ir priekšnoteikums laimīgai sabiedrībai?
Ir. Ja cilvēks ir harmonijā ar sevi, ja viņam ir iespējas pašrealizēties, tad sabiedrība ir laimīga. Ar savu pašrealizāciju mēs varam dot laimi un prieku arī citiem. Taču, lai varētu celt citas vērtības, jābūt apmierinātām pamatvajadzībām.
Kādu atbalstu Tu sagaidi no savas valsts, lai uzlabotu savu dzīvi?
Valstij jānodrošina:
lai būtu nodrošinātas vecumdienas,
lai cilvēku darbs būtu taisnīgi novērtēts,
lai būtu pieejamas sociālās garantijas,
lai valsts uzticas cilvēkiem, attiecas pret tiem kā pilsoņiem, nevis kā noziedzniekiem,
lai valsts mazina kontrolējošā, pārmērīgi birokrātiska stila pārvaldību,
lai valsts netraucē, bet drīzāk atbalsta cilvēku vēlēšanos darboties.

Kas ir jādara Tev pašam, lai cilvēki Tavā valstī būtu laimīgāki un dzīvotu labāk?
Mums pašiem:
vairāk jāsmaida, ignorējot negācijas – jābūt atvērtākiem,
vairāk jākomunicē ar cilvēkiem, jāvairo pozitīvisms,
jāpaliek pie pārbaudītām vērtībām, saglabājot vairāk tradīciju,
jābūt atvērtākiem pret apkārtējo vidi, draudzīgākiem,
jādomā par nākotni, lai arī cilvēki pēc 10, 20, 30 gadiem varētu dzīvot tīrā Latvijā - ja mēs paši nerūpēsimies par vidi un cilvēkiem, tad neviens cits to nedarīs.
DILEMMA 2
Izglītība un izaugsmes iespējas galvenokārt jaunajiem VAI visiem (arī vecākiem cilvēkiem)

Jautājumi- atbildes

Vai pēc augstākās izglītības iegūšanas Tu plāno turpināt mērķtiecīgi iegūt jaunas zināšana – kādas un kādā veidā?
Plānojam iegūt jaunas zināšanas, jo tas dod garīgu izaugsmi. Vispārējās zināšanas – neformālā izglītība. Motivācija mācīties zūd tad, kad ir stabila dzīve un grūti sevi motivēt, ja tu nedomā uz priekšu. Vecākiem cilvēkiem ir arī bail darīt jaunas lietas.
Vai cilvēkam būtu jāmācās visu mūžu, kādā veidā? Vai valstij būtu jānodrošina šādas iespējas?
Tas atkarīgs no paša cilvēka. Uzskatām, ka cilvēkam ir jāmācās visu mūžu. Te runa ir ne tikai par formālo izglītību (skolas, augstskola), bet arī par neformālo izglītību (nevalstiskās organizācijas). Šobrīd izveidojies modelis, ka cilvēkiem pēc 70 ir jāsēž mājās un vairs nav jāpiedalās dzīvē. Šādi stereotipi jālauž, jo arī cilvēki pēc 70 var funkcionēt dzīvē, izmantot jaunās tehnoloģijas. Valstij jāizveido tāda izglītības sistēma, kura mācītu mācīties un gūt prieku no tā.
Ko varētu darīt vecāki cilvēki, lai reintegrētos darba tirgū? Kā valsts viņus var atbalstīt? Vai tas būtu valsts uzdevums?
Valstij jārada apstākļi, lai cilvēkiem būtu izdevīgi mācīties un pilnveidoties, jāmazina bailes no jaunā. Lai vecāka gājuma cilvēki gribētu apgūt jaunas lietas, lai cilvēks gribētu dzīvot mūsdienu pasaulē un apgūt, izpētīt jaunās tehnoloģijas.
Vai ir reāli mainīt profesiju, ja daļa darba dzīves jau pavadīta strādājot citā jomā?
Atkarīgs no katra cilvēka paša. Ja cilvēkam ir vēlme, tad tas ir reāli. Reāli, bet grūti - ir vajadzīgs arī atbalsts no citiem.

Apgalvojumu, ka dzīve sākas tikai pēc 40 gadiem, nule centušies atspēkot britu pētnieki no Vorvikas universitātes un Dartmutas koledžas. Viņi izanalizējuši divu miljonu cilvēku izjūtas no 80 valstīm un konstatējuši, ka "īstā dzīve" sākas krietni vēlāk.

Apmierinātība ar dzīvi un laimes sajūta mūža laikā attīstās pa U veida līkni, tas ir: cilvēks vislaimīgākais ir bērnībā un vecumdienās, bet pusmūžā – visnīgrākais. Vidējais "visnelaimīgākais vecums" ir 44 gadi. Sievietēm dzīves apnikums iestājas ap 40, bet vīriešiem ap 50 gadiem. Pēc tam cilvēks nomierinās un pakāpeniski kļūst aizvien apmierinātāks ar dzīvi. Interesanti, ka apmierinātība nav atkarīga no materiālās pārticības, bet gan no emocionālā un garīgā stāvokļa. No 80 izanalizēto valstu iedzīvotājiem 72 zemēs laimes indeksa rādītāji sakrīt. Tā, piemēram, Latvija ir vienā grupā ar Luksemburgu, Čehiju, Azerbaidžānu, Nigēriju, Uzbekistānu un citām valstīm, arī Lietuvu un Igauniju.

No šā pētījuma izrietēja, ka šajās valstīs stiprais dzimums ilgāk priecājas par dzīvi nekā sievietes. Bet tas jau saprotams, jo vīriešu vidējais mūža ilgums Latvijā ir īsāks nekā dāmu. Tādējādi vīriešiem ir jādzīvo ātrāk. Savukārt ilgdzīvotāju valstīs situācija ir atšķirīga. Japānas Matemātiskās statistikas institūts izskaitļojis, ka šajā valstī visapmierinātākās ir sievietes.
Jāuzsver: uzskats, ka katrs pats ir savas laimes kalējs, tā kā nebūtu tiesa. Tie paši britu pētnieki izzinājuši, ka laimīgāki jūtas vasarā dzimušie, bet visnīgrākie – tie, kas pasaulē nākuši ziemā. Izskaidrojums vienkāršs: vasarā apkārt mazuļiem ir vairāk laimīgu un atpūtušos cilvēku, bet ziemā – sapīkuši un satuntuļojušies. Un tieši pirmā saskare ar cilvēkiem bērnus ietekmē arī visu turpmāko dzīvi.


ASV valdības finansētajā socioloģisko pētījumu fonda "World Value Survey" (WVS) jaunākajā pētījumā par pasaulē laimīgāko valsti atzīta Dānija, pie tam ar dzīvi apmierināto dāņu skaits ar katru gadu pieaug.
WVS sociologi uzskata, ka Dānijas augstais rezultāts saistīts ar to, ka šī valsts ir miermīlīga un pietiekami bagāta. Otro vietu ieņēmusi Puertoriko, bet trešajā vietā visai negaidīti atrodas Kolumbija - valsts, kur kopš pagājušā gadsimta 60.gadiem turpinās dažādu politisko grupējumu bruņotas sadursmes.
Starp desmit laimīgākajām pasaules valstīm un teritorijām ierindojas arī Īslande, Ziemeļīrija, Īrija, Šveice, Nīderlande, Kanāda un Austrija.
Pētījuma autori pieņem, ka noteicošais laimes faktors ir tas, cik cilvēks ir brīvs savā izvēlē, kā dzīvot. Taču attīstības valstīs svarīgākas ir materiālās vērtības - jo augstāks labklājības līmenis, jo lielāks laimīgo iedzīvotāju īpatsvars.
WVS sastādītā reitinga pēdējās vietās atrodas valstis, kur laimes indekss ir negatīvs, tas ir, iedzīvotāji drīzāk ir nelaimīgi. Pēdējo vietu ieņem Zimbabve, tai seko Armēnija, Moldova, Albānija, Baltkrievija un Ukraina.
Starp nelaimīgajām valstīm ierindojas arī Igaunija, Lietuva un Latvija, kas starp 97 apskatītajām valstīm ieņem attiecīgi 84., 85. un 86.vietu.
WVS sociologi savas aptaujas dažādās pasaules valstīs veic kopš 1981.gada. Pēc viņu datiem, kopumā laimes līmenis pasaulē palielinās. Lai šādu secinājumu izdarītu, tika aptaujāti 350 000 cilvēku 97 pasaules valstīs. Respondentiem bija jāatbild uz diviem jautājumiem: "Vai jūs kopumā esat ļoti laimīgs, laimīgs, pietiekami laimīgs, ne īpaši laimīgs vai nelaimīgs?" un "Cik lielā mērā jūs esat apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi?".

man agrāk ar ļoti patika lietus.Bet tagad vairs nē,un tiešām esmu drūmāka kļuvusi.