Vai mēdz doties uz darbu vai mājām pa garāko ceļu tikai tādēļ, ka tas ir vizuāli baudāmāks?

Es brienu parasti pa to ceļu, kurš manam garīgajam atbilst visslabāk.. kad sūdīgs garīgais eju kur cilvēku daudzāk.. var izgrūztīties vismaz Kad mierīgs, tad arī eju gar kanālu... kas arī ir taisnākais ceļš.

gadas ari ta...

nop, jo vienmeer ir bijis taa ka, marshruta korekcijas neko nemaina, neko skaistaaku neieraudziit, un ja tomeer marshrutaa iekljauj arii kaadu apskates objektu, tad marshruts sanaak galiigi shkjeersaam, uz otru pusi.

parasti,kad braucu majas no darab, gandriz vienmer sanak ta,kad braucu pa garako celu.....

ne  un ari gadas tā

biezi ta daru) uzpipeju vel pa celam))

uz mājām ejot parasti eju lēnāk un bieži vien pa garāko ceļu! bet iemesls tam tāds, ka negribas uz mājām... :D Ilgāk prom no mājām liek vairāk ilgoties pēc tām.. ^^

jaa jo pa garaako celju braucot vienmeer ir mazaak bedres :D

man tādā zīņā ir paveicies! īsākais ceļš uz mājām ir arī vizuāli viss baudāmākais...

ja neesmu nogurusi, tad mēdzu izmest līkumu. varbūt ne tikai vizuālai baudai, bet vnk tāpat- jo vēl negribas iet mājās..:))

ja bet lai nesastaptu kādu ciemiņu man nevēlamu kas ir pie manis!!!

Njā..šad tad sanāk.

nē, jo mans ceļš uz mājām ir gan īsakais, gan varētu teikt ka vienīgais, nu lai mainītu maršrutu automātiski jārēkinās ar liekiem 60 - 70 km, bet ja gribas baudīt dabu 5 metri no pagalma ir smuks skats uz daugavu

ja ta vins ir :)

Man sanāk ļoti maz iet ar kājām, tāpēc man pat nav iespējas pamainīt maršrutu...

Jā. jo darbā sanāk daudz stundas sēdēt pie datora, bet tādā veidā es relaksējos :)