Vai mūsu valstī kādreiz varēs normāli uzturēt ģimeni un būt drošam par nākotni?

Ja ir jāuztur vairāki bērni, labiekārtots dzīvoklis un auto, tad nevar izdzīvot...

Ar 600Ls pietiek tikai cilvēkam, kurš dzīvo viens un braukā ar sabiedrisko transportu.

to nevar izdarit ganjau pats sapratis

pieprasīt jau var, tik jēgas tam nekādas, ja nu vienīgi palaimējies un tam bērnam tā arī palikusi laba sirsniņa caur dzīvi.
cik zinu rēālu gadījumu, tad tas bērns pat satikt tādu tēvu negribēja, kur nu vēl rūpēties.

esmu domājusi, ka piedzimu ne tajā laikā un vietā, jo man obligāti vajadzēja būt uz Depeche Mode konci 1988. gada vasarā USA, California Rose Bowl arēnā..
bet visbiežāk iedomājos par to, kāda būtu, ja būtu palaista skolā no 6 nevis 7 gadiem (klase, no kuras izmuku bija vnk krimināla un meitenes vnk stj***as...)>.<
ja būtu vīrietis, tad būtu zilais, jo man viņi nu pārāk daudz patīk :))

Zini, visu maina iedzīvotāji, ne jau tie klauni, kas sēž tur un visu nosaka.
Jo tie kas tur sēž arī kādreiz bija iedzīvotāji...
Viņiem ir amats - zaļā gaisma rīkoties kā viņiem patīk.

Latvija atrodas stulbā vietā, blakus Krievijai, no kurienes arī ir tā pagātne kuru visi velk līdzi, pa visādām sibīrijām, ļeniniem, staļiniem, maskavas kremļiem, psrs un visiem citiem sūdiem kas nāk no tiem laikiem.
Līdz ar to mainās visa uzvedība valstī, jo vieni grib tos labos laikus, kad bija kā saka - labi, jeb saucamo kolhozu.
Saproti, visi vēl joprojām grib dzīvot kolhozā, jo tad bija labi.
Tas ir kā ar cirvi iecirsts galvā.
Tiek celti kaut kādi likteņdārzi, rīkoti vēl visādi sūda pasākumi kas to visu velk līdzi - to pagātni.
Tiek tērēta nauda tam - lai nekas nemainītos.
Bezjēdzīgi tērēta nauda, lai gan pa to varētu ko citu darīt.

Un protams eiropa, visi skrien pakaļ eiropai, jo eiropa grib tā,lai visiem ir labi, atkal cita veida noteikumi.

Nu nemainīsies te nekad nekas.
Jo vnk neviens negrib lai mainās, visi to pieklusē, pakļaujas tam ko saka.

Viss mainītos tikai tad, kad valsts būtu citā pasaules malā, tad tiešām kaut kas būtu citādāk..

Skaidra lieta, ka ir vērts....kamdēļ tad mēs dzīvojam? Sapņi, ieceres, nākotnes plāni, tas ir tas, kas dod stimulu dzīvot!

Par savu nākotni ne īpaši, bet par savu un viņas nākotni jā ...

sapņus rada smadzenītes.
pa dienu visko redzi, visko domā, pārdomā...aizmiegot smadzeņu garoziņa (kura kontrolē domas, darbības) atslēdzas un tad rādās sapņi...reizēm kā projekcija dienas domām, reizēm murgi (acīmredzot bijusi kāda pārslodze smadzenītei).
kāpēc kāds redz nākotni...grūti teikt, iespējams smadzenīte kaut ko projecē, izejot no uzkrātā materiāla, bet varbūt kas mistiskāks pie vainas:)

Pagātne nedzīvoju, jo kas bija, tas bija, tas pagāja. Laikam tagadnē ar nedzīvoju, vairāk domāju, kas būs nākotnē, un arī protams sapņoju ar.