Vai tu bieži izkāp no gultas ar kreiso kāju un ko dari lai citi neciestu no tava noskaņojuma?

Es parasti izkrītu nevis izkāpju :D :D :D :D

Mans noskaņojums uzlabojas brīžos, kad man ir iespēja izdarīt kko, ko citi saka, ka nelaime būs, ja tā darīs! Tas pats vien ar to kāpšanu no gultas! vienmēr ar labo kāju, eju cauri tiem /\ stabiem, kāpju uz kanalizācijas, atstāju nazi uz galda, slauku galdu ar roku u.c. lietiņas, ko mamma saka, lai nedaru!! :D Mani kaitina māņticība! un ja cilvēks tik ļoti par māņticību uztraucas, ka jauc iekšā mani, tas spēj aizkaitināt līdz sirds dziļumiem!

Peedeejaa laikaa biezhi ir depresiivs noskanjojums, censhos ar to nevienu nesaindeet, no manas neapmierinaatiibas ar dziiwi ciesh tikai boksa maiss... :)

Katru rītu izkāpju no gultas ar kreiso kāju, jo man gulta atrodas pie labās sienas.

tas ir tikai mīts - es labāk saku - kas ir , uz galvas no gūltas izkriti

Nu, viss ir atkarīgs no tā, vai tu ar papēdi pa priekšu pieskāries pie grīdas, vai pirkstgaliem, vai ar visu pēdu... Tā jau tautā par kāda slikto noskaņojumu saka, bet īstenībā tam visam ar kājām nav nekāda sakara. Galvenais jau ir doma un ticība. Es, piemēram, vienmēr ar nolūku cenšos no gultas izkāpt ar kreiso kāju, ar kreiso kāju iebraucu bikšu starā, kreisā kājā uzmaucu zeķi un pāri guļamistabas slieksnim kāpju pāri ar kreiso kāju. Kāpēc tieši tā? N-tos gadus atpakaļ es biju pie kādas dziednieces, lai viņa man "atbur" nemitīgās zobu sāpes. Lūk, viņa ieteica šo kreiso kāju variantu. Brīnums? Kopš tā laika, ja es piedomāju pie tā, lai kreisā kāja man vienmēr būtu primārā, zobu sāpes nepazīstu! Starp citu, nu jau ir pagājuši vairāk nekā divdesmit gadu, kopē es no gultas izkāpju ar kreiso kāju! Un nemaz neesmu īgņa...

A es savādāk nemaz nevaru izkāpt no gultas....