Vai tu kādreiz esi iedomājies ka tu sēdi piem. pie baznīcas un lūdz lai tev ziedo naudu?ja tev nav/nebutu citas izveles.

A tagad padomājiet kā ar tiem, kas ir invalīdi, kas ir palikuši piem. bez kājām uzkāpjot uz mīnu kara laikā .. un es domāju, ka tam cilvēkam ir grūti tur atrasties bezpalīdzīgam invalīdu krēslā un prasīt naudu no citiem, vismaz manuprāt tas ir pazemojoši, bet ko citu tādā situācijā darīt...atliek vien dzīvot tālāk, vai arī ... .............. ....... ! Piemēram es nezinu droši par sevi kas ar mani notiks ja sāksies karš piem. Es nestāvētu malā ietu vien dienēt, palīdzēt.. un tad jau,kas zin kā tur būtu ..

es ieshu izslauciishu bazniicu notiiriishu putekljus sargashu mashiinas utt

Nē, tā ir bezdarbība.. Es iedomājos, kā būtu slaucīt ielas, piemēram..  

Neesmu domājis, jo zinu, ka kkas tml ar mani nenotiks, bet ja notiks, tad būs katastrofa ...

ja man butu totala bezizejas sitacija es nevis sedetu un naudu diedeletu bet gan izlaupitu vinus ta vismaz nebutu japazemojas...

Neesmu iedomājies, jo es to vienkārši nepieļautu...