Vai tu mēģini risināt savas problēmas, vai tomēr atstāj tās, lai tās pazūd pašas no sevis?

mūku no problemam. Izvairos. Parasti viss pats atrisinās vai pazūd aizmirstībā.

ir tā,ka 70 % problēmu atrisinās pašas no sevis un 30% nemaz nav vērts ķerties klāt.
takā par to nav vērts nemaz iespringt, jo tāpat viss agri vai vēlu nokārtojas.

ja problēma ir atkarīga no manis, tad jaaa, tā ir jārisina,bet pārsvarā vajag ļaut lai pats viss atrisinās.
jo nav vērts sevi galīgi piebeigt ar tādu rīcību kā problēmu risināšanu.

...ir problēmas no kurām vnk neaizmukt. Kaut vai tie paši formālie dokumenti - tie vnk IR jādara, jānokārto.
Nu es jau teiktu soli pa solim - nerisinu fiksi un ātri (šausmīgi nepatīk vāvere ritenī variants un pat ar tādiem cilvēkiem kontaktējos ar grūtībām), bet tā - lēnītēm, pa maziņam...nu un kā redzams tas mūsu Dinamiskā laikmeta Homo Sapieniem nepatīk.
Bet ja atkal par tēmu - nē, neatstāju lai izkūp, tāpat jau agri vai vēlu uzmāksies  

Pārsvārā pašam jātiek galā. Nekas pats no sevis nerisinās, vajag vismaz procesu iekustināt.

Degoša māja pati sevi nenodzēsīs, tā sadegs

Esmu jau pietiekami liela lai apzinātos, ka problēmas tā īsti pašas nepazūd... Vienīgais kas jāievēŗo- nevajag par tām tikļoti kreņķēties.