Vienmēr piecelies, kad skan modinātājs, vai tomēr tev tā ir cīņa katru rītu pašam ar sevi?

esmu nakts putns,gulēt eju kad gaisma aust un no rītiem ir LIELA  problēma ar pamošanos ... nozvana,pārlieku uz 10min,guļu tālāk / nozvana atkal,pārmetu atkal uz 10min un tā līdz beidzamajam ..... tad pilotā nomoku stīvo uz leju (uzkliedzu šim,,ātrāk,mēs kavējam,,) ieskatos spogulī,saķeru galvu,sāku sevi rāt ka gulēt vajag cilvēciski iet,iešļācu matos želeju,izskaloju tik ar zobu pastu zobus jo trīt nav vairs laika,karu aci pazaveros uz ledusskapi kuru baudīt man nav lemts jo laiks ... tad ar čībām iztešos laukā jo kurpes jau aizmirsies uzvilkt ... veikals vaļā,no turienes krekla mala lauka lien,šis tas vispār ar kreiso pusi uzvilkts ... traki rīti ..... būs jāmekle sieva un laikus gulēt jāiet  

eju velu gulet un agri celos.  piecelos vienmer pec pirma zvana

man tādi 10 pēc 9 raušos no gultas.

Tajās retajās reizēs, kad izmantoju šo tehnoloģisko sasniegumu, jā, šad tad cīnos! :)

vismaz 2 zavanus lieku, ik pēc 5 min., citād varu nsadzirdēt.
reti kad varu tā viegli pamosties.

Man gan švaki ar to miegu! Labi, ja ap 2:00, 3:00 naktī tieku gulēt - savādāk vai nu kkas jāizdara, vai miegs nemaz nenāk! A kad jau aust gaisma, tad parasti ap 6iem mostos (un aizmigt vairs nevar), nedaudz vēl pavārtos - līdz 7iem, pus8. Piecelties nav grūti, grūti ir acis atvērt, liekas, ka nāk miegs, bet aizmigt tik un tā nevar - bet kad jau atvērtas, tad jau var mierīgi dienu uzsākt.

kā kuru rītu

...nesaprotu ar ko tur jācīnās? Pat ja guļu 2-3 stundas forsējot pārbraucienus 1000-km attālumā ne arko necīnos...ja zvana, ceļos un daru, kas jādara...kāda jēga kaut ko plānot, ja var atļauties kaut ko nedarīt vai pārvietot laikā...???