cik dziive ir skarba???

Viss atkarīgs, kā mēs to paši uztveram.  

tā norūda un iemāca šo to priekšdienām

Runa neiet par jautājumiem un atbildēm, bet par cilvēku raksturiem, emociju apmaiņu un pieredzes gūšanu. Mēs uzdodam jautājumus, lai rastu atbildes, pārliecinātu vai mierinātu sevi, palīdzētu kādam, vai vienkārši paustu savas domas. Ja kādam tavas domas liekas noderīgas, tad kādam tu esi palīdzējis, lai arī ko tu esi atbildējis. Cilvēku raksturi, domas mainās ik mirkli un nevar zināt, kas, kuram īstajā brīdī ir nepieciešams. Ja domas ir patiesas, tad tās ir labas un noderīgas. To cilvēki jūt un saprot.

Liekuļošana ir tikai spēlēšanās ar sevi, sevis un citu mānīšana, kas beigās cilvēku pazudina.

Novilksim maskas, cilvēki. :)

Bez vilšanām mēs nespētu novērtēt, cik stipra tā mīla bija. Mīnuss ir tas, ka ar katru vilšanos aizvien grūtāk uzticēties kādam.

Citam varbūt tā liktos garlaicīga.
Bet es uzskatu, ka man dzīve ir raiba kā dzeņa vēders...nekad nevar paredzēt, kas notiks tālāk. Un man tas patīk :))

Katram taču IR..Nuu vismaz jābūt SAVAI privātajai dzīvei!!!
Man ir..kaut viņai atliek maz laika

nee. man dziive nav salidzinama ar muziku :)...... dzivi nevar salidzinat ne ar ko.. ta ir individuala katram, un sava zina gjeniaala :)

ar ko beigsies, neviens mēs nezinam.
Atliek cerēt, ka būšu vēl spējīga just, mīlēt - ak jā un, protams, seksuālajā ziņā ar nekas nebūs izzdzisis  

konkrēti jā un wisnepiemērotākajā brīdī
par dzīwi neraudi jo tā par tewi neraudās
aizej uz baznīcu Dievs palīdz