iemīlēt dzīvnieciņu tik ļoti ka pa viņu sāk sērot??? kad protams viņš nomirst!!!!!

Viss atkarīgs no tā kāds šis dzīvnieks ir bijis un cik ilgi viņš ir dzīvojis kopā ar mani. īstenībā mūsdienās ļoti daudzi mājdzīvnieki jau tiek uztverti kā ģimenes locekļi - kā nekā tas ka ir izbūvētas speciālas kapsētas cilvēku mīluļiem vien parāda, cik daudz tas zvēriņš viņiem nozīmējis - ka tur katru nedēļu ir svaigi ziedi, vietiņa ir sakopta un pat piemineklis uzstādīts.

jaa es varu taa miileet un jau miilu savu mazo,miiljo zhurcinju........un arii es paardziivoju par saviem dziivniecinjiem!!!

Kad man nomira kaķenīte, kurai bija vairāk kā 15gadi un viņa bija bijusi ar mani kopā jau kopš bērnības, es raudāju visu dienu un vēl ilgi nevarēju pārdzīvot viņas nāvi.

nu bet tu padomā, viņai tā noteikti bija tuvākā radība uz pasaules, vienīgais kas viņu saprot - tas ir tāpat kā zaudēt labāko draugu, pie noteikuma ka tas ir arī vienīgais draugs. tu nesērotu??? pie tam suns - tas ir vairāk, kā bezpersonisks kāmis kurš tāpat 2 gadus tik dzīvo.. man jau būtu ļoti sāpīgi zaudēt savu mazo trusīti, lai gan apkārt pa pilnam radinieki un cilvēki kas mīl...

Piemetos lupataas ,kad mans trusis atstiepaas..tagad ir naakamais..paneemu laikam ,lai nedomaatu par ieprieksheejo..