ir gadījies, ka "kad tikko sāc iemanīties apgūt dzīves piespēlētās kārtis, tā pēkšņi sāk spēlēt dambreti" ?

*Dzīve, kā spēle, kurā tu nespēj uzvarēt.
lai arī kādi būtu dzīves gājieni, tā ir tik pat līkumaina, cik daža laba upe.
un tā ņemot kārtīgi nevar apgūt dzīves piespēlētās kārtis, ik reizes notiek kkas jauns un neizināts.
tā kā dzīvoju dzīvei līdzi, un gaidu ko tā man sniegs, un izbaudu visu ko vien var.

Alegorijas? Bet, protams, dzīve ir kā bites, arī par tām nekad nevari būt drošs, jo nezini, kurā brīdī tā vienkārši zuzēs tev pie auss, bet kurā brīdī metīsies virsū un dzels! Ir jāmācās izprast katru situāciju, vai ne?

Interesanta kombinācija.
Nu, ja es ar dzīvi spēlētu kārtis, domāju, ka man veiktos tīri labi. ;D Tā ir parasti.
Bet, nu, ir, ir gadījies, ka ir pierasts, un te pēkņši viss mainās. :]

a priekš debīliem var paskaidrojumu???neiebraucu,kāds sakars dambretei a varbūt šahu???

taa ir vienmeer bijis un buus,dziive pilna kalnu un pakalninju,neko dariit,jaaspeelee tai liidzi..citam as [padodas labaak citam sliktaak,bet nu visi speleejam  

nepīpēšu wairs tik daudz,neko nesapratu  

Aaa...dzīve taču būtu tik vienmuļa, ja mēs visu saprastu un mācētu

Jā, besī ārā. Sāc spēlēt dzīvi 1.0 un uzreiz iziet ārā 2.0 versija ;[

regulāri!