kāpēc, kad kāds saka, ka debesīs ir biljoniem zvaigžņu, mēs viņam ticam. bet kad kāds saka, soliņš ir svaigi krāsots, mēs noteikti gribam pieskarties, lai pārbaudītu?

es neskaroos klat solinjam, ja vinsjh krasots-es to vnk nepamanu un apsēžos. :D
un zvaigznes es vk redzu, ka ir daudz un dikti.
tas nevienam man nav jaasaka.

Cilvēks vispār ir viena neizskaidrojama būtne...

Par tiem biljoniem zvaigžņu nav vērts neticēt - neiešu jau pārskaitīt. Bet nu soliņam pieskartos, lai pārliecinātos, vai nav paspējis jau nožūt

a vot ta vnk ir

nesaki par visiem :P

labāk jau ir noticēt tam, ko pats nevar izdarīt un pārbaudīt, piemēram, saskaitīt tās zvaigznes..

Taapeec, ka zvaigznes debesiis muus neskar... Pie tam to nemaz nevar paarbaudiit  

Bikses ir tuvak par zvaigznem