kapec pieminet to sliktako ja var acereties labo un dzivot talak ar smaidu uz lupam ???

bet ja ir tiešām nodarīts pāri, tad var negaidīt un necerēt, ka es smaidīšu pretī un laipni runāšos. paiešu garām kā nicināmam sētas mietam.. jo tāds viņš arī ir.

es nepiedodu smagus pārkāpumus. ja nu tikai tad, ja gribu ar to cilvēku atkal būt kopā... tas ir vienīgais izņēmums..

Es par suņukiem jautāju a jūs te sīkumus apspriežat - šausmas :D Tamdēl, lai raisītos diskusija par šo tēmu - vot tā :p

ir jau kas liekas aizvainoti ja ne tā uz viņiem pat paskatās
un visu laiku tikai to prot, kā īgņoties
un tai pat laikā kasās gar tiem, kas prot priecāties
bet tie kas prot priecāties - uzjautrinās par īgņām

Tapec ka galav girezas tikia tas sliktais par labo nemaz ispasi nedoma !!!

svarigakais ir neaizmirst nevis pieminet.

Lieto antidepresantus un dzīvo ar smaidu uz lūpām visu laiku. Mēs, reālisti esam tādi, kādi esam.  

Neizpluudiishu vaardos un vnk teixu, ka sliktajam ir tendence labaak saglabaaties galvaa..

Jo cilvēkam ir ļauna daba.

Vo , vo :)
Atceramie spec iespejas olabus notikumus, pasmaidam, bet neiegrimstam nostaljgijaa! Domajam, ka buus veel labaak
Viss laabias ir vel priexaa   :)

Neredzu kur tas suns aprakts.

Ja kādam patīk pieminēt slikto, lai dara to, es dzīvoju ar smaidu uz lupām un lūkojos pasaulē