kas nevar eksistēt bez savas valodas ?

Mums visiem ir iespējas uzlabot savu dzīvi. Pārējais atkarīgs no vēlmes un drosmes. Man arī šāds jautājums bieži uzmācās, bet vispareizāk atmest šādas  domas pie malas un darīt tā, lai būtu tā jēga.

tak protams, Agrāk bij tā, ka es skrēju palīdzēju visiem pēc kārtas, nežēloju ne naudu ne sevi, un par to pat paldies nesagaidīju, un kad man vajadzēja, tad neviena nebija. tad es ņēmu un nospļāvos par karmas bonuspunktiem, un konkrēti šķiroju tos kuriem es palīdzu, vai es vispār gribu palīdzēt, un vai es varu to atļauties. Protams rezultātā man vairs nav tik daudz tā saucamo draugu, bet no otras puses vairs nejūtos izmantots.

kā nu kurā brīdī.
kad dzīvoju - sev, meitam un ne tikai par prieku.
kad eksistēju, tad pats nesaprotu kā, bet ar grūtībām.

Ir jau daudz tādu cilvēku, kuri tikai sev, sev, sev... Nezinu, kā tādi rodas, bet gan jau dzīve pataisa vājākos cilvēkus par egoistiem. Kad arī sāku uzrauties uz tādiem neatsaucīgiem tipiem, sapratu, ka no mīnusiem ir jaatbrīvojas. Tagad, cenšos no tādiem turēties pa gabalu, kā teikt, mazāk sūdu kustināsi, mazāk smirdēs.  Savādāk viņi mēdz vilkt uz leju un pataisīt par tādiem pašiem.

domājot, ka kādu tiešām mīlat, īstenībā warbūt tā ir tikai pieķeršanās un nekas wairāāk. ta4u tāda lieta kā mīlestība ir °un tāā pastāāw - tikai kāāda wiņa ir un ar kāādu cilwēēku tas jāāsaprot pašiem wai kāādu mīīlat.

Jautajums vien jau trapija 10nieka :)
ir tikai viena lieta kam es dzivoju-meitina!
Bet kopuma es tikai eksisteju.
Es gaidu ziemassvetkus, tiesam gaidu, jo tad es atkal spesu dzivot-
iegustot davanu-cilveku ko loti loti gaidu!
un vins dara mani dzivu, lauj tadai but nevis izlikties par tadu!

Kad apprecēšos, noteikti pateikšu!

tiko gar manu māju palidoja garām,tad jau eksitē,tā pat ā cūkmens.