Man ir krāsainie reālie sapņi. Tādi, ka, kad pamostos, vēljoprojām mēģinu aptvert, ka nosapņoju to. Protams, ka daudzas lietas tur tādas nereālas liekas, taču vismaz kaut kur piepildās neiespējamais :)
Es redzēju sapni divās daļās. Pirmajā baucu ar savas kolēģes mašīnu ( Baltu BMW džipu , smieklīgākais tas, ka viņai ir tikai maziņš Smartiņš:)). Uzraucot kalna galā apstājāmies, bet laikam jau nebiju uzlikusi rokas bemzes, jo mašina strauji noripoja atpakaļ, pa šauro un visai intensīvo ielu ,pazusdama aiz līkuma, tā kaut kur atsitās un atskanēja metāliskas sitienu skaņas. Pūlis cilvēku metās uz notikumu vietu, bet mēs ar draudzeni nolūkojāmies uz melnu dūmu tērcīti , kas sparīgi tiecās debesīs, bez mazākā uztraukumam, vien pārjautāju draudzenei: Tev taču mašīna bija apdrošināta....?
Otrā daļa, esmu atnākusi viesos pie veca laba drauga, viņa sieva mani tramīgi uzlūko, bet skaļi neiebilst. Koridorā spēlējas viņa meita un rotaļājas ar atslēgām, es tās aplūkoju, paņemdama rokās un esmu pārsteigta, cik daudz to un cik vinādi un spīdīgas tās. Tad atveras durvis un pagalmā ienāk zīžāinu spalvu jauna kaza. Nu, bet patiesi skaista, bet aiz viņas bars aitu. Tik neparastas! Gara jo gara vilna, krēmkrāsas un zeltainos toņos, tā ir pūkaina kā pūdeļu vilna... Arkārtīgi skaistas un amizantas aitas:)))