- Tēt, matemātikas skolotāja tevi uz skolu izsauca.
- Kas noticis?
- Viņa man prasīja: "Cik būs 7*9?", un es atbildēju: "63", savukārt viņa: "bet, cik būs 9*7?", un es atbildēju: "Kāda, nahuj, tur starpība?"...
- Patiešām, kāda starpība? - atbild tēvs, -labi, aiziešu.
Nākamajā dienā atnāk dēls no skolas, pienāk pie tēva un:
- Tēt, tu uz skolu jau biji?
- Vēl ne.
- Tas labi, jo tagad tevi izsauc fizkultūras skolotāja.
- Par ko?
- Mēs nodarbojāmies ar fizkultūru, kad viņa prasīja, lai paceļu labo roku, un es paceļu. Pēc tam kreiso, un es paceļu; pēc tam viņa prasīja, lai paceļu labo kāju, un es paceļu. Bet tagad viņa saka, lai paceļu es kreiso kāju. Es viņai atbildu: "Bet ko, man vēl tagad uz pim*ja jāstāv būs?"
- Jā, patiešām..., - atbild tēvs, - labi, aiziešu.
Nākamajā dienā dēls atkal nāk no skolas:
- Papa, tu uz skolu biji?
- Vēl ne.
- Nesteidzies, mani izslēdza.
- Par ko?
- Mani izsauca pie direktora, un aizgāju uz viņa kabinetu, kur sēdēja matemātikas skolotāja, fizkultūras un zīmēšanas skolotāja.
- A, nahuj, zīmēšanas skolotāja atnāca?
- Es tā arī paprasīju.