Blandās vīriņš pa tuksnesi, nu galīgi pārgribējies. Skatās kamieļmāte. Domāts, darīts! Fiksi stellējas pie pēcpuses. Bet izrādās nav tik vienkārši - augumi ta dažādi... Neko darīt, sastumj vīriņš smilšu kaudzi, piemērotā augstumā, nostāda kamieļmāti, uzrāpjas uz kaudzes un... Nekā, kamieļmāte pajiet dažus soļus blakus, paēsties ērķus. Sastum vīriņš jaunu kaudzi - rezultāts atkal tāds pats! Tā nu vīriņš ņemas visu dienu. Vakarpusē stumjot, kārtējo kaudzi, skatās guļ kāda sieviete bez dzīvības pazīmēm. Pieiet vīriņš klāt, pabaksta ar kāju.
"Dzert!!!" sieviete izdveš.
Padzirda vīriņš sievieti.
"Ēst!!!" palūdz sieviete.
Pabaro vīriņš sievieti.
Atžirgusi sieviete pateicībā saka: "Tu man izglābi dzīvību. Prasi ko gribi - visu izdarīšu!!!"
Vīriņš uz reiz priecīgs: "Klausies paturi kamieļmāti..."