Sēž koala savā eikaliptā un pīpē zālīti. Te garām skrien ķirzaka un ierauga koalu: — Čau vecīt, ko dari? Koala atbild: — Pīpēju zālīti... nāc pievienojies... kopā jautrāk. Domāts darīts, ķirzaka uzlien kokā pie koalas. Abi pīpē un kaifo. Te pēkšņi ķirzaka izjūt slāpes un saka: — Iešu uz upi padzerties, citādi man slāpes nomoka. Koala: — Labi! Ķirzaka nolien no koka un aizskrien caur krūmājiem uz upi. Kamēr tā dzer, no upes izlien krokodils: — Čau ķirzaka, kas noticis, ka tik traki dzer ūdeni? — Nu, es ar koalu mežā pīpējam zālīti, dikti slāpes nomocīja... Krokodils: — Jā... iešu paskatīšu. Un aizlien caur krūmiem uz mežu. Tikmēr koala pīpē savu otru cigu un skatās lejup uz krūmiem, no kurienes izlien krokodils. Koala sauc: — Hei, ķirzaka, tu ko, vai visu upi izdzēri?