Dzīvoja Ezītis ar Lācīti vienā būdiņā.
Kādu dienu Ezīti uzaicināja uz dzimšanas dienu, un viņš teica Lācītim:
- Lāci, es iešu uz dzimšanas dienu, noteikti mājās atnākšu piedzēries, lūdzu, nesit mani!!!
- Nu labi... apsolu...
Pamostas Ezītis no rīta... Galva sāp, viss ķermenis zilumos... Ezītis iečinkstas:
- Lāc... tu taču apsolīji nesist mani?
- Ezīt, es sapratu un noklusēju, kad tu salauzi visas mēbeles, klusēju arī tad, kad lamāji mani un saplēsi visus traukus... Bet, kad tu uzd**** man uz šķīvīša... iespraudi tur sērkociņus un teici, ka tas ezītis dzīvos ar mums!!!...