"Nepatīkamām atmiņām piemita kaut kas labs: tās atgādināja, ka esi laimīgs, ja arī pirms mirkļa vēl domāji, ka tāds neesi. Laimīgam būt ir relatīvs jēdziens. Kurš to apjautis, reti jūtas gluži nelaimīgs."
Remarks, "Lisabonas nakts".

"Ikviens kuģis, kas šajos 1940. gada mēnešos atstāja Eiropu, bija Noasa šķirsts. Amerika bija Ararata kalns, un plūdi cēlās diendienā. Portugāles krasts bija kļuvis par pēdējo patvērumu bēgļiem, kuriem taisnība, brīvība un iecietība nozīmēja vairāk nekā dzimtene un eksistence. Kurš nespēja no šejienes sasniegt apsolīto zemi Ameriku, bija pazudis."
Remarks, "Lisabonas nakts".

Матом тебя прошу, приезжай скорее!

When the power of love overcomes the love of power the world will know peace.
Когда власть любви превзойдёт любовь к власти, настанет мир на Земле.

-Tēt, pastāsti kas ir politika?
-Nu skaties, piemēram mūsu ģimene. Es pelnu naudu, tātad es esmu finansu
ministrija. Mamma vada saimniecību, tātad viņa ir valdība. Vectētiņš
seko lai mājās būtu kārtība, tātad viņš ir arodbiedrība. Mājkalpotāja
dara visus mājas darbus, viņa ir uzņēmēji un darbaļaudis. Viss ko mēs
darām ir priekš tevis, tātad tu esi tauta, bet tavs jaunākais brālītis
mūsu nākotne.
Saprati?
-Nē.
-Nu tad ej gulēt.
Nakts vidū Jānītis pamostas no sava brāļa raudāšanas, viņš skrien
modināt māti, bet tā neceļas. Tad viņš dodas meklēt Tēvu un atrod to
virtuvē kur tas kniebj mājsaimnieci, pie kam vectētiņš to visu novēro pa
durvju šķirbu. pēc tā visa Jānītis atgriežas savā guļamistabā. No rīta
viņš satiek Tēvu un saka.
- Tēt, tēt es sapratu kas ir politika.
- Nu?
- Tas ir tad kad finanšu ministrija drāž uzņēmējus, valdība tajā laikā
guļ un arodbiedrība uz to visu noskatās caur pirkstiem. Tajā pašā laikā
uz tautu visiem uzspļaut bet nākotne ir sūdos.

- Ты мне можешь дать денег?
- На что?
- Ну-у... На память!

Globālo sasilšanu izraisa lokāla vienaldzība.

-Es esmu autā!
-Tu nekad neesi bijusi laukumā...

Bвожу в заблуждение. Hедорого.

Ir tāds ļoti labs, vecs krievu teiciens - Пошла на*уй!
<c> kolēģe Ieva