Komandieris stāv ierindas priekšā:
- Kam ir nazis, soli uz priekšu!
Viens kareivis paiet soli uz priekšu.
Komandieris:
- Malacis, saņem desmit dienu atvaļinājumu.
Tajā pašā diena kareivis devās atvaļinājumā. Pēc kādām trijām dienām komandieris atkal vēršas pie ierindas:
- Kam ir nazis, soli uz priekšu!
Visa ierinda paiet soli uz priekšu.
Komandieris:
- Malači, iesiet mizot kartupeļus.

parkā uz soliņa sēž un raud večuks, viņam klāt pienāk jauns vīrietis un jautā kas noticis?...
večuks atbild: man dēliņ ir 80 gadu, bet manai sievai tikai 20. viņa mani klausa uz vārda, dara visu,ko lieku, gatavo ēst tīra maju, milējamies ēs tikai tad kad man gribās un ka gribās...
jaunais vīrietis nesaprašanā jautā:bet tas tak ir ideali, tad kapēc tu tagad raudi?
večuks:es aizmirsu,kur dzīvoju.... :D

Skolotāja jautā Pēterītim:
- Uz koka sēž 5 vārnas, mednieks nošauj 2, cik vārnu paliek?
- Neviena, jo visas izbijās no šāviena trokšņa!
- Nu, īstenībā palika 3, bet man patīk tavs domu gājiens.
Pēterītis apdomājas un saka:
- Drīkstu jums arī kaut ko uzdot?
- Jā, protams!
- Pa ielu iet 3 sievietes un ēd saldējumu, viena kož pa gabaliņiem, otra sūc no maliņas, trešā laiza visu saldējumu, arī vafeļu konusu, kura no viņām ir precējusies?
Skolotaja piesarkst, un atbild:
- Droši vien, ka tā, kura laiza visu saldējumu.
- Nu, īstenībā jau tā, kurai pirkstā ir laulības gredzens, Bet man patīk jūsu domu gājiens!

Jānītis: - Tēt, pastāsti kas ir politika?
Tētis: - Nu skaties, piemēram, mūsu ģimene.
Es pelnu naudu, tātad es esmu finansu ministrija.
Mamma vada saimniecību, tātad viņa ir valdība.
Vectētiņš seko lai mājās būtu kārtība, tātad viņš ir arodbiedrība.
Mājkalpotāja dara visus mājas darbus, viņa ir uzņēmēji un darbaļaudis.
Viss ko mēs darām ir priekš tevis, tātad tu esi tauta, bet tavs jaunākais brālītis mūsu nākotne. Saprati?
- Nē.
- Nu tad ej gulēt.
Nakts vidū Jānītis pamostās no brāļa raudāšanas, viņš skrien modināt māti, bet tā neceļās. Tad viņš dodās meklēt tēvu un atrod to virtuvē, kur tas kniebjas ar mājkalpotāju, pie kam vectētiņš to visu novēro pa durvju šķirbu. Pēc tā visa Jānītis atgriežās savā guļamistabā.
No rīta viņš satiek Tēvu un saka:
- Tēt, tēt es sapratu kas ir politika.
- Nu?
- Tas ir tad kad finanšu ministrija drāž uzņēmējus, valdība tajā laikā guļ un arodbiedrība uz to visu noskatās caur pirkstiem. Tajā pašā laikā uz tautu visiem uzspļaut, bet nākotne ir sūdos.

Skolotāja bērniem ilgi stāsta par dzīves jēgu un cilvēka lomu dzīvē. Pēc tam viņa jautā skolniekiem:
- Bērni, ko jūs gribētu, lai cilvēki saka jūsu bērēs?
Pēterītis:
- Es gribētu, lai cilvēki teiktu, ka es biju lielisks ārsts, ka es esmu glābis daudzus cilvēkus un izdziedējis daudzus bērnus.
- Malacis, Pēterīt! Bet ko tev gribētos, Anniņ?
Anniņa:
- Es gribētu, lai viņi saka, ka es biju lieliska sieva, māte un vecmāmiņa, un ka mani visi ir ļoti mīlējuši.
- Ļoti labi, Anniņa. Jānīt, bet ko tu vēlētos dzirdēt savās bērēs?
Jānītis:
- Skatieties! Viņš kustās!!!

Viesnīcā:
- Jums kafiju pasniegt gultā?
- Nē, labāk krūzītē.

Norvēģija. Vilciens tikko izbraucis no dažus kilometrus gara tuneļa. Kupejā sēž jauns pāris un vēl daži cilvēki. Jaunais vīrs čukst sievai ausī:
-Ja es būtu zinājis, ka tunelis ir tik garš, būtu to izmantojis.Uz to sieva skaļi atbild:
-Kā, tas nebiji tu!?

Skolā ieradies fotogrāfs. Skolotāja kārtodama bērnus skaistās rindiņās stāsta:
"Nu padomājiet, cik tas būs jauki. Pēc divdesmit gadiem jūs skatīsieties šo bildi un domāsiet: Lūk Pēterītis, viņš tagad ir pazīstams ķirurgs. Lūk Maijiņa, viņa ir aktrise..."
Jānītis piemetina:
"... jā, lūk skolotāja Krūmiņa, sen jau nomirusi."

-Boss,es vēlētos lielāku algu,jo par mani jau izrāda interesi trīs nopietni uzņēmumi.
-Un kas tie būtu?
-Namu pārvalde,
-LMT un Latvenergo.

Vīrelis pilnīgi piedzēries soļo pa ielu ar pieri trāpīdams katrā stabā. Viņam pienāk garāmgājējs un jautā:
- Varbūt varu kā palīdzēt?
- Jā, saskaiti, cik man punu uz pieres.
- Seši.
- Aha, tas labi. Vēl divi stabi un būšu mājās.