Jaunais krievs nopircis 600-to mersedesu ar stūri labajā pusē un dalās ar draugiem iespaidos: "Vispār jau mašīna kruta, vienīgi katru reizi, kad gribu nospļauties pa logu, trāpu sievai."

Ziema. Putenis. Šosejas malā tālbraucējs šoferis maina riepu savam Kamazam un purpina:
"Teica taču māte, mācies, dēliņ, par ginekologu. Gan nauda turēsies, gan rokas vienmēr siltumā."

- Dārgā, cik mums ir bērnu?
- Divi.
- Tad kāpēc istabā ir seši?
- Pie mūsu bērniem ciemos atnākuši draugi.
- Bet kā tad es zināšu, kuri ir mūsējie?
- Es mūsējos iezīmēju. Tie, kuriem uz noskūtajām galvām uzzīmēts sarkans krusts, nav mūsējie!

Anniņa ienāk klasē nokavējusi pirmās 2as stundas un saka- Piedodiet, es aizgulējos. Jānītis skaudīgi iesaucas- Nē, Tu izgulējies!!!

Pazudis bulterjers, balts ar melnu plankumu zem kreisās acs. Atradējam - lai Dievs stāv klāt !!!

Tēvs dēlam:
-Kad tu labosi savus vieniniekus?
-Ko es varu darīt tēti žurnāls taču glabājas skolotāju izstabā!

Boss: `Ja tu vēlies strādāt šajā uzņēmumā, jaunais cilvēk, tev ir pamatīgi jāiegaumē divas lietas, no kurām pirmā ir tīrība... Vai tu noslaucīji kājas uz tepiķīša, pirms ienāci?`
Jaunais darbinieks: `Jā protams, priekšniek!`
Boss: `Un otra lieta... Mēs esam ļoti neiecietīgi pret negodīgiem cilvēkiem. Pie durvīm nav nekāda tepiķīša!`

Blondīnei piedzimst dvīņi. Pie sevis viņa domā: "tas viens no mana vīra, bet no kā tas otrs?"

Vīrs zvana pa telefonu:
- Hallo, vai tas ir numurs 5555555?
- Jā.
- Tad izsauciet, lūdzu ātro palīdzību uz tādu un tādu adresi. Man, redziet, pirksts telefona ripā iesprūdis.

Blondīne sāk strādāt skolā par psiholoģi. Pirmajā dienā viņa pa logu pamana zēnus kuri spēlē bumbu. Tikai viens zēns stāv vientuļš malā. Blondīne pieiet pie viņa un vaicā:
- Kāpēc tu te stāvi? Viens pats ... bez draugiem? Jūties pamests? Vēlies par to parunāt?
- Atvainojiet, bet es esmu vārtsargs!