Kāpēc sievietēm patīk vīrieši uniformās??? Ar uniformu tur nav nekāda sakara.... Tā ir apziņa, ka viņi pakļaujas komandām...

-Kur Tu strādā? -Nekur. -Ko dari? -Neko. -Tā nu gan ir lieliska nodarbošanās! -Jā,bet baigā konkurence...

Ja tu pēc tusiņa pamosties izgulējies, galva nesāp un nav paģiru, tad tas nozīmē, ka tusiņš bija aizvakar.

Stāv iereibis vīrietis un ilgi, ilgi čurā. Paskatās uz savu draudziņu un domīgs saka: Redzi nu! Kad tev vajag - es stāvu!

Pārdodu lētus makšķerēšanas piederumus! Kad zvanīsiet un atbildēs vīrietis, sakiet, ka sajaucāt numuru!

Brauc “ātrie”. Ekipāžā šoferis, sanitārs, medmāsa un stažieris, tikko pabeidzis institūtu. Brauc brauc, pēkšņi šoferis ķerās sev pie rīkles un, pārbolījis acis, sāk gārgt. Nu viss… mirst šoferis nu! Māsiņa paņem pirmās palīdzības somu un… kāāāāā velk šim pa galvu. Šoferis mirklī atžirgst un brauc tālāk. Pēc mirkļa, pie rīkles pieķēries, gārgt sāk arī sanitārs, kurš protams arī saņem ar somiņu pa galvu un viss ir labi.
Stažieris saspringti domā un pēc brīža jautā sanitāram:
- es atvainojos. Man protams nav vēl nekādas prakses, bet no teorijā mācītā es neatceros ne šādus slimības simptomus, ne arī šādu ārstniecības metodi.
Vai Jūs nepastāstītu tuvāk, kas tā par slimību?
- da nu beidz. Kāda tur slimība. Medmaasai vakar vīrs pakārās. Mēs ar šoferi vienkārši jokojam.

Pie veikala, kurā paredzēta lielā izpārdošana, jau agri no rīta drūzmējas liels ļaužu pūlis.
Kāds vīrs aiziet rindai priekšā. Cilvēki viņu pagrūž nost un norāda uz rindas beigām. Vīrs vēlreiz mēģina aiziet rindai priekšā, bet cilvēki viņu pagrūž, un vīrs iekrīt dubļos.
Vīrs pārskaities saka: – Ja vēlreiz tā izdarīsies, es to veikalu vispār vaļā nevēršu!!!

Vakar šņabi dzērām?-Jā.-Viskiju?-Jā.-Un rakešu degvielu?-Jā, kas ir?-Klau, tu uz tualeti jau gāji?-Nē?-Vecais, neej, es no Tokijas zvanu.

Kāds vecs poļu pensionārs reiz aizgāja pie sava mācītāja izsūdzēt grēkus.
- Es vēlos izsūdzēt savus grēkus, iesāk savu stāstu pensionārs.
- Jā, mans dēls, atbild mācītājs, es tevi uzmanīgi klausos.
- Tas notika sen. Otrā Pasaules Kara sākumā. Kādu dienu pie manām durvīm pieklauvēja daiļa sieviete un palūdza paslēpt viņu no vāciešiem. Es paslēpu viņu savā pagrabā un vācieši viņu neatrada.
- Tas taču ir lieliski, mans dēls, tu izdarīji labu darbu! Tas taču nav nekāds grēks!
- Viss ir daudz ļaunāk, atbild pensionārs. Es viņai palūdzu lai viņa man par pagraba īri maksā baudā...
- Nu jā... Tie bija grūti laiki un tu tomēr riskēji viņu slēpjot – ja to būtu uzzinājuši vācieši, viņi tevi nošautu. Es ticu ka Dievs to visu redzēja, izvērtēja labo un ļauno, un tavs grēks tiks piedots.
- Paldies svētais tēvs! Man pilnīgi kā akmens no sirds nokrita! Bet vai es varu tev pajautāt vēl kādu jautājumu?
- Protams. Jautā, mans dēls.
- Kā tu domā, vai man vajadzētu viņai pateikt ka karš jau ir beidzies?..

Vinnijam Pūkam zvana. Šis paceļ:
- Jā?
- Dahujā!
Nākošās divas dienas atkārtojas tas pats. Pūks to vairs nevar izturēt. Viņš nolemj aiziet pie gudrākā zvēra savā mežā - Pūces. Vinnijs prasa viņai padomu, ko darīt lietas labā. Pūce atbild:
- Nākošreiz, kad Tev zvanīs, saki nevis "Jā?", bet "Hallo?".
Tagad Pūks aiziet mājās, nākošās dienas rīta viņam zvana:
- Hallo?
- Vai Vinnijs Pūks?
- Jā.
- Dahujā!