- Dakter, jūsu izrakstītās zāles man nepalīdz! Dzeru, dzeru, bet efekta nekāda...
- Tas mani nepārsteidz. Jo īpaši tāpēc, ka liku jums tās smērēt...

Divi viirieshi sarunaajas:
-Iedomaajies, es vakar gribeeju skatiities hokeju, bet sieva - filmu!
-Nu, un kaa filma?

Bērnudārzā mazie lielās. Pirmais saka:
- Mammai mēs esam trīs un mums katram ir savs televizors.
Otrais:
- Mēs mammai esam četri un mums katram ir savs velosipēds.
Trešais:
- Bet es...bet mēs mammai esam septiņu un mms katram ir savs tēvs. Lūk tā!!

Staav viirietis pie domes un tur rokaas plakaatu uz kura rakstiits :"MAN VISS PIE DIRSAS!". Pienaak otrs viirelis un prasa: "Kaa tas var buut? Tev ir sieva,beerni,gjimene..." Atbilde: "A man pie dirsas!" "Tev ir darbs,laba alga..." "A man pie dirsas!" Vecis prasa:"Nu bet ja Tu ar chomiem aizej uz krogu,iedzer alu, patuseejies ar meichaam,tas Tev arii pie dirsas?" "Nee,tas man nav pie dirsas!" "A kas tad Tev tur uz plakaata rakstiits?" "Man pie dirsas kas tur rakstiits!!!"

Skolotāja jautā pirmklasniekam Pēterītim: - Vai tu jau māki skaitīt? - Protams, mani tētis iemācīja! - Nu tad pasaki, kas seko aiz septiņi? - Astoni! - Un aiz deviņi? - Desmit! - Un tālāk? - Protams, – kalps!!!

Diskotēka. Meitene jautā puisim:
- Vai šis ir lēnais valsis?
- Nē, igauņu reps.

Parkā: - Pēteri, noņem brilles, tu saplēsīsi man zeķubikses! Pēc neilga laika: - Pēteri, uzvelc brilles, tu skūpsti soliņu...

Mazais Jānītis atnāk no skolas pilnīgi sašutis. Stāsta mātei, ka dabūjis sacerējumā divnieku.Māte vaicā, kāpēc tad tā?
Jānīts paskaidro:
-Sacerējumā uzrakstīju: "Kārlīts guļ uz noriņas un kustina kājiņas."
Māte neizpratnē:
-Kas tad tur slikts?
-Noriņa uzrakstīju ar lielo burtu...

- Peterīt, ko mēs iegūstam no zosīm?
- Olas.
- Peterīt, nu tomēr, padomā, kāds mums labums no zosīm?
- Olas.
- Nu labi. Uz kā tu guli?
- Uz grīdas.
- Bet zem galvas ko liec?
- Vaļinkus.
- Labi, ķersimies tai lietai klāt no citas puses. Uz kā guļ tavs tētis?
- Uz mammas.
- Bet, ja mammas nav mājas?
- Uz kaimiņienes.
- Bet, ja kaimiņienes nav mājas?
- Tad arī tēva nav mājas.
- Labi, meģināsim vēlreiz. Uz kā guļ tavs vectētiņš?
- Uz gultas.
- Un ko liek zem galvas?
- Spilvenu.
- Ja iesit pa spilvenu, kas parādīsies?
- Blaktis.
- Bet, ja stipri iesitīs?
- Daudz blakšu.
- Bet, ja paņem nazi un uzšķērž spilvenu, kas būs?
- Pēriens no vectētiņa.
- Nu labi, dabūsi pērienu no vectētiņa, kas vēl paliks?
- Spalvas.
- Ufffff!!! Nu tad ko mēs iegūstam no zosīm?
- Olas.

Nakts. Vienistabas dzīvoklis. Vecāki tā kā nolēmuši pamīlēties, bet māte laužas:
- Ja nu Jānītis neguļ?
Tēvs: Da ģuļ jau sen! Jānīt! Guli? Atnes ūdeni!
Klusums. `Nu redz, sen jau guļ`, nosaka tēvs un ķeras pie lietas.
Tā nu process notiek, līdz pēc daždesmit minūtēm atskan neapmierināta bērna balss: `Un ilgi man būs ar to ūdeni šeit jāstāv?!?`