Piedalīties diskusijā par šo rakstu (16)
Speciālisti pieskaita alu pie pašiem veselīgākajiem produktiem, kuri tiek lietoti pārtikā. Alus ir tīrs produkts, kurā kaitīgu vielu koncentrācija ir zemāka, nekā izejvielās, no kā tas tiek gatavots, jo alus brūvēšanas procesā dzērienā paliek tikai labākais, ko mieži, apiņi un ūdens var dot.
Kā alus lietošana ietekmē cilvēku un vai no tā ir vairāk kaitējuma vai labuma - šķiet, ka cilvēkiem jau sen bija jāatrod atbilde uz šiem jautājumiem, jo alus ir viens no senākajiem dzērieniem. Jau piecus tūkstošus gadu senā pagātnē šumeri savās ķīļrakstu tabulās sīki aprakstīja šā dzēriena pagatavošanas receptes. Arī seno ēģiptiešu atstātajās liecībās ir atrodami pierādījumi par alus gatavošanu – arheologi ir atraduši alus darītavas atliekas, kuru pastāvēšana ir attiecināma uz valdnieces Nefertiti laikiem. Savukārt viduslaiku Eiropā alus lietošana palīdzēja tikt galā ar mēra un holeras epidēmiju, un iespējams, ka «dzīru dalībnieki mēra laikā» nevis dzīroja, bet gan izpildīja toreizējās mediķu rekomendācijas un dzēra alu.
Pinte alus, pirms izēdat visu aptieku
Par to, cik labs, veselīgs un visādi citādi vērtīgs dzēriens ir alus, ir daudz dažādu pētījumu, atklājumu, zinātnisku traktātu un ārstu viedokļu. Taču pirms iepazīšanās ar daļu no tiem svarīgi ņemt vērā, ka, arī lietojot alu, nepieciešams zināt mēru!
Alus satur vairāk nekā 30 dažādu minerālvielu un mikroelementu. Vienā litrā miestiņa ir gandrīz puse no magnija dienas devas, 40% fosfora un 20% kālija dienas devas. Alus sastāvā esošais kalcijs un magnijs aizkavē žultsakmeņu un nierakmeņu veidošanos. Zemais nātrija saturs alū nodrošina aizsardzību pret tūsku, bet mainīgais kālija un nātrija samērs (kālija saturs samazinās) sekmē diurētisko darbību.
Alus sastāvā ir arī augļskābes un pienskābes. Tās sekmē gremošanu, pozitīvi ietekmē zarnu trakta darbību un iznīcina baktērijas. Mūsdienās čehu ārsti iesaka alu lietot katru dienu pēc kuņģa – zarnu trakta operācijām. Savukārt ogļskābe, kas ir alū, izvada sārņus, noņemot slogu no nierēm. Vācijā, Dānijā un Austrijā strādniekiem, kuri strādā organismam kaitīgā vidē, kur iespējama organisma sāļu disbalansa veidošanās, kas savukārt var radīt nieru saslimšanu risku, izsniedz neattīrītu, bezalkoholisku alu.
Dr. R.Kērtiss Elisons, Bostonas Universitātes profilaktiskās medicīnas un epidemioloģijas nodaļas vadītājs un veselīgā dzīvesveida institūta direktors, uzskata, ka alus lietošana ir viena no veselīga dzīvesveida sastāvdaļām. Dr. Elisons apgalvo, ka dažādu priekšnosacījumu - regulāri fiziskie vingrinājumi, sabalansēta pārtika, nesmēķēšana, liekā svara neesamība – apvienošana ar alus lietošanu palīdz samazināt divu lielāko šā gadsimta slimību risku par 80% - sirdsslimības un cukura diabētu. Dr. Elisons uzsver, ka bieža (pat ikdienas) alus patērēšana ir veselīgāka nekā tā lietošana tikai ik pa laikam. Galvenais aspekts, protams, ir patērētā alus daudzums. Viņš nerekomendē konkrētu tilpumu, jo katram cilvēkam tas ir individuāls, bet daudzi mediķi iesaka orientēties uz 25 gramiem tīrā spirta patēriņa dienā, kas ir 0,5-0,7 l alus. Tiem, kas alu un citus alkoholiskus dzērienus patērē mērenā daudzumā, risks saslimt ar diabētu samazinās par 33-56% salīdzinājumā ar atturībniekiem. Tiem, kas patērē šos dzērienus palielinātā daudzumā, efekts ir pretējs - risks saslimt ar diabētu ir par 43% lielāks.
Pētījumā, ko publicēja autoritatīvais medicīnas žurnāls „Annals of Nutrition and Metabolism”, piedalījās 57 veselas sievietes un vīrieši, kuri eksperimenta vajadzībām atturējās no alus lietošanas 30 dienas. Pēc 30 dienām projekta dalībnieki sāka dzert alu - dienā sievietes pa 330 ml un vīrieši - pa 660 ml. Pētījuma rezultāti parādīja, ka pēc šī 30 dienu alus lietošanas kursa dažādi imūnsistēmas parametri uzlabojās, īpaši sievietēm.
Mūsdienās Čehijas un Austrijas klīniku pacientiem, kas cieš no uroloģiskām slimībām, ārstēšanās kūrē tiek iekļauts alus. Nierakmeņu ārstēšanas gadījumā ārsti iesaka dzert pusglāzi alus 2-3 reizes dienā pirms ēdienreizēm, katru reizi alum pievienojot vienu līdz divus pilienus citrona eļļas. Zinātnieki no Bostonas (ASV) jau 1993. gadā noskaidroja, ka nierakmeņu izvadīšana ir tieši saistīta ar aktīvu šķidruma patēriņu. Lietojot ikdienā divus litrus ūdens, nierakmeņu rašanās risks samazinās par 40%, patērējot 0,5 litri kafijas – par 25%, vienu litru tējas - par 70%, bet 0,5 l alus - par 62%.
Briseles simpozijā Eiropas un ASV zinātnieki, daloties pieredzē par saviem pētījumiem, nonāca pie vienbalsīga secinājuma: alus var uzveikt vēzi. Alus izvada no organisma kancerogēnās vielas un mazina risku saslimt ar vēzi. Japānas zinātnieki ir pierādījuši, ka regulāra alus lietošana 2-3 reizes pazemina šo risku. Dažādu onkoloģisku slimību profilaktiskai ārstēšanai ārsti rekomendē lietot 0.3 l alus dienā.
Spāņu zinātnieki uzskata, ka alus labāk stabilizē šķidruma līmeni atūdeņotajā organismā, nekā ūdens. Profesors Emanuels Garsons no Granadas Universitātes apgalvo, ka alus burbulīši palīdz remdēt slāpes, bet ogļhidrāti, kuri ir šajā dzērienā, ļauj atgūt zaudētās kalorijas. Profesors Garsons piedāvāja saviem studentiem veikt fiziskus vingrinājumus laikā kad gaisa temperatūra sasniedza aptuveni 40 grādus pēc Celsija. Pēc tam vienai grupas daļai deva pa pintei alus, bet pārējie saņēma tādā pašā daudzumā ūdeni. Pēc profesora novērojumiem šķidruma līmenis atjaunojās labāk tiem, kas dzēra alu.
Alus izmantojams arī skaistuma vairošanai. Alus sejas masku un krēmu sastāvos veicina grumbu izlīdzināšanos. Piemēram, var sajaukt olas dzeltenumu ar alu un izmantot kā atjaunojošu masku sejas ādai. Alus maskas labvēlīgi ietekmē taukainu ādu, paaugstinot tās elastīgumu, uzlabojot asinsriti, mazinot tauku veidošanos un sašaurinot poras. Izvairīties no grumbām palīdz arī svaiga alus putas, ko lieto kā masku.
