Arī piemeklē dusmas uz sevi?

Šad tad jau gadās,īpaši tad,kad strīda karstumā sanāk pateikt vairāk nekā vajadzētu,pēc tam tad arī mokos ar šīm "morālajām pohām" un nebeidzu sevi tirdīt-kāpēc,kāpē,kāpēc man vajadzēja tā vai citādi rīkoties/pateikt(kā nu kurā gadījumā)...

Jau iepreikš atvainojos, ka savu sāpi izbļaušu šeit :)))
da jebal...vispār nekā gaiša neredzu vieni vienīgi sūdi ar mani noteik pēdējās dienas...zb bļje...

Neredzu pamatu satraukumam.. ņemam metrus, bīdmērus un uz priekšu :))
Tagad viss ir daudz vienkāršāk! iebāzi, pataustijies, neder - ej tālāk :))

Šāda doma varbūt neviļus ieskrien prātā brīdī,kad liekas,ka ir baigi slikti(strīds ar mīļoto lielos apmēros piemēram).Bet to par skaudību nevarētu vis saukt.Drīzāk tāds kā neliels salīdzinājums-vot mums te šitāds kašķis, dzīve štruntīga, a vot viņiem..viņiem viss super! Bet vispārīgi-nē.Noskaust otru uzskatu ka nedrīkst! Pirmkārt-tas var kaitēt maniem draugiem, otrkārt-tas var atspēlēties arī uz mani un manu laimi!Un zinot to,ka starp man tuvākajiem draugiem mīlestībā ne vienmēr ir gājis lieliski,tad tikai jāpriecājas,ja pienāk brīdis,kad beidzot ir paradīze vai kas līdzīgs tai! Katrs tak pats savas laimes kalējs!!! :)

Vot es tieši šobrīd kaujos ar garlaicību darbā
Viss, kas vien bija ēdams, ir apēsts, pat žurnāls paņemts, lai īsinātu laiku, irc arī nepalīdz
Man jādomā, ar ko sevi nodarbināt līdz pat 17:00

2 reizītes bija gan -kad bija stipri daudzu cilvēku klātbūtnē jāsveic *stipri liels* vadītājs jubilejā un mans pirmais randiņš toreiz-ar ^kandidātu^ ,kas kļuva mans vīrs.

mmm regulari...... es censos aviizes l;asit..... lasu citu problemas un uz reiziti aizmirstaas savejas!!!

nevaldu :)