Ar ko sākt, lai dzīvei jēga parādītos?

Ir jāmeklē kāda nodarbošanās,tu nevis katru dienu klenderē pa ielām,bet ej ar mērķi-dabūt darbu!Un meklē un meklē līdz atradīsi,jo ir teikts:,,Kas klauvē,tas atrod!,,

Es tagad filmu skatos ar labu mūziku - paskaties, varbūt kāda doma radīsies (ļoti patika teksts pašas filmas sākumā   )
http://kapriz.tv/film/dokum/4680-iskusstvo-polyota-the-art-of-flight-2011-hdrip-onlajn.html
p.s. neviens jau Tev neko uz paplātes nepienesīs. Kaut mazo pirkstiņu pakustini, nu tad takam redzēsi, ka ir effekts, johhambasa!  

Man līdzīgi ar īsti dzīves jēgas nav...       Kaut kur viens pamests,...   Mācos Universitāte, bet tur kolektīvs ar nekāds puse krievu, nu tā nav īpaši cilvēku ar kuriem tur var parunāt, vai ko tā draudzīgi pasākt, tur jau katrs par sevi mācās,...nav tādas kolektīvas būšanas. Iet man nav kur, ir pasākumu šad tad, kaut kas i pilsētā notiek, bet tur neeju, jo vnk nav neviena cilvēka ar ko aiziet, a vienam jau garlaicīgi un skumji, es pat nebiju pirmā kursa iesvētīšanā, jo nebija neviena ar ko iet, a vienam man nepatīk kur iet, un draugus es arī nemāku atrast vismaz jaunus, jaunā pilsētā nē, abidna nē   Saproti dzīves jēga zūd, tad kad tev nav neviena cilvēka.  Redzi mīlestības nekādas man ar nav, vismaz kaut tik daudz būtu, ka vismaz varētu ar viņu pavadīt laiku, un vairāk tiešām neko nevajadzētu, bet nav tā paša   Varbūt vēl satikšu, pateikšu piedot un izlīksim un būs labi.
Redz kur iestājos ar īsti nepatīk macīties, nav ka briesmīgi, bet ar īsti pie sirds neiet tā padarišana, sanāk tik mācies, lai tik atzīmi dabū un beigās diplomu, a intereses nekādas...

Man vienīga jēga būtu, ja izdotos sevi saņemt rokās un sasniegt ko lielu ar repa rakstīšanu un producēšanu, un būt kopā ar to meiteni. Vismaz šajās divās lietās man ir kāda ticība      Bet tā ticība mīlestībai ar zūd,... un vēl tāda depresija ar darbiem ar lēni iet...
Varbūt tev arī ir kāda maza lieta, kas tev spiež dzīvot, nevis nošauties.

hm, varbūt sākumam pamēģini pasapņot, ko tu gribi darīt un airēt tajā virzienā?
radīsies saturs un ta jau kāda iespēja ar parādīsies.

Es jau 3 gadus kā universitātē mācos un meklēju jēgu. Nekas nepatīk, nekas tā dziļi neinteresē. Nu tā jau interesē daudz kas,
bet ātri apnīk un grūti sevi iedomāties visu dzīvi darot tieši to. Es tikai gaidu, kad tā "jēga" atnāks, bet laikam kaut kas jāsāk darīt.
No sevis jāsāk. Tikai grūti, jo paši sev esam vissarežģītākie mehānismi.

vajag uzstādīt mērķi uz ko sniegties,nevis tā haļavā skriet.

eh ka man nepatik macit citus kad pats nezinu visu.
redz teiksu kaa man.
negribu pec gadiem 20 attapties ka man nekas nepieder iznjemot drebes, datori, kaudze telefonu, iireju dzivokli,un stradaju tajaa pashaa darbavietaa, taja
pashaa jomaa, sabeigta veseliba.
attiecigi paslaik. ir kkads pastavigs darbs uz kura pamata drizuma tik kartoti dokumenti dzivoklja iegadei.
ir plaani ka vajag nakotnes sfeeru mainit, vel nezinu kaa jo ir parak plash loks uz kuru skatos.
gjimene mana aprekinaa nak pedejaa, jo ar to nekad nevar zinat, kad bus tad bus.

dzivei nav jegas bet tas nenozime ka tapec ir jazaude pashcienja un janodzeras vai ari jadzer lai nakotnee neko no pagatnes nevar atcereties, tb no ta perioda kad dzerts nevis pirms tam.
eh gari sanaks tapec neturpinasu. pa siim temam tik runat un runat.