Ar ko tu šodien cienātu savu viesi?

Slimnīcā gaījās krūzīte iepriekšējā pacienta protēzes, un māsiņa ielēja tēju, es izsaucu māsiņu, un teicu - paskaties, ko tu tur man esi ielējusi - māsiņai vairākkārtīgi mainījās sejas krāsa - gandrīz nolikas blakus gultā:D:D:D

Atškirībā no Unnannas (visu cieņu un fuj man), es esmu bardakists, bet arī 2 sekundes - liekais un nelegālais ar vienu kājas spērienu zem gultas un viss oki!    

Apdzērušies ļautiņi sevi mazāk kontrolē - tas attiecas un visām kultūrām un mentalitātēm un vietai, kur atrodies nav nozīmes.
Un Rīgas klubos jārēķinās, ka šādi iebraucēji būs vairumā un lielākā daļa tecinās slienas, skatoties uz Latvijas meičām.

Sēdēt mājās un lupīt teļļuku :))

P.S
Pareizi, pareizi! Tam visam klēt - sūcot aliņu :))
Paldies visiem, kas pamanija - kļūdu :)

izteikts dzejas cieniitaajs nessmu,bet nu laiku pa laikam gadaas atrast kaadu pantinju kas aizrauj..taa man liekas vairumam ir ne ?

ar to, ar ko ciemiņi atnāk. bet viss atkarīgs no ciemiņiem un nolūka, dēļ kā viņi atnāk, ja kādi svētki, tad protams ar manis ceptu torti vai citu kulināru veidojumu, a ja tāpat ienāk pateikt čau, tad visticamāk ne ar ko vai arī tēju ziemā, vai aukstu citronu ūdeni vasarā

O jā! Tikai bail.. Skatos, slēpjoties aiz kāda priekšmeta... Vienreiz pat noraustījos! :))

cienīt vecāku cilvēku tas mūsdienās daudziem ir aizmirsies, bēdīgi, bet uz tādiem cilvēkiem daudzi pat virsū neskatās, daudzi jaunie saka ka nemaz negrib ilgi dzīvot lai nepaliktu veci un negrib būt tādi krunkaine nevarīgi un tipināt lēnam pa ielu, vienkārši negrib būt veci - kapēc? tas ir tikai tapēc ka daudziem veci cilvēki nepatīk un teikt ka tu cieni vecākus cilvēkus jo redzi tu viņus autobusā palaid apsēstes, tas ir tikai viens no tā visa kādā veidā tu parādi pret vinu cieņu...
šos vecos cilvēkus ir jāciena kaut tādēļ vien par to ko viņi ir piedzīvojuši. ko savā dzīvē ir redzējuši, jo tagadējā jaunatne kad novecos viņiem nebūs nekā viņiem nebūs nekā no tā visa kas ir šodienas vecajos cilvēkos, kuri ir piedzīvojuši karus, patiesas mīlestības, skaistas bērnības, un visu to skaisto ko mēs zaudam atrodoties informāciju un tehnoloģiju laikmetā,
un beigās gribu piebilst ka vislielāko cieņu mēs viņiem varam izrādīt pieminot viņus, atceroties to kādi viņi bija un par viņiem runāt ar saviem bērniem ar saviem mazbērniem, paturot atmiņā visu labo ko viņi mums ir devuši....