Bljin pat asara nobira :(

nja....nav ko pateikt!
buutu tu Latvijaa...iespeejams,ka tu aizbrauktu uz kaadu laicinju pie vinja Ziemassveetkos! :)

Skumji - patiešām skumji - man arī sanāk, ka mamma nav ar mani - Īrijā, bet vismaz citi ir ar mani - nez ko darīt - traki... Žēl.. :(

Jaa...Ļoti beediigi tiešaam. Iespeejams, var svineet ar draugiem, bet tas, protams, nav saliidzinaams ar ģimeni. Es pati arii nekad neesmu ar viņiem svineejusi un zinu, cik tas ir nepatiikami. Īsteniibaa, var atrast kaadu, kam ir liidziiga situaacija un svineet ar vinju. Vai arii ar otru pusiiti (ja taada ir). Diemžel šaadaa situaacijaa vnk nav ko teikt...

Nē, tas to4na tas ir pizdjets!!! nav pat ko pateikt........  :[

bļin,vecais,čista sūdīga būšana ir tad ka esi palicis viens.

es arī nevaru neko ieteikt ko pateikt un ko darīt.. :/

Ja reiz vispār runāji...korekti būtu piedāvāt nosvinēt kopā,....

:( bēdīgi :(
Tāda nu tā dzīve ir, kā sacīt jāsaka pie.....s rožu krūms.
domāju, ka tuvākajā laikā viņs neko negribēs(nevarēs) svinēt :(
Tas tiešām ir ļoti smagi un vēl jo vairāk, ja tā ir bijusi mamma :(
Paies laiks vismaz gads un viņam jau paliks vieglāk, bet pilnībā no tādām lietām atgūstas ne mazāk, kā pēc gadiem 2, it sevišķi , ja tas cilvēks ir bijis patiesi ļoti tuvs un mīļš..
tas tā īsumā, es arī esmu zaudējusi sev patiesi mīļu cilvēku (Omi) un pagājuši jau ir trīs gadi, bet ir tā , kad atceros, ir ļōooti , ļooooti skumji.
Paies laiks un viss būs oki!

Ģimeni protams nevar aizstāt neviens, taču jāmēģina būt kopā ar draugiem un citiem radiem, lai svētkos līdzās būtu vismaz kādi tuvi cilvēki...

ar draugiem. taadiem kaa tu.. tiem ar ko vinjsh par to runaa..:)