Cik ļoti Jūs paļaujaties uz otru?

  Vienmer vairak neka vajadzetu  
Man patik iepirkties, teret naudu, un kko nesanak izteret tik cik ir mans ikmenesha budzets..

es veeljoprojaam briivsolii. bet taa ja man ir mincis, tad nekaadus pa kreisi.

dzirdēju vīriešiem lidz ~30 gadiem prāta nav, tad jau laikam uz sirdi.

nuuu... pēdējā laikā nožēloju to, ka intuīcijai neesmu klausījusi... tad jau laikam diez gan attīstīta... :)

Ja un diezgan biezi,un parsvara ta mani nepievil! :)

Ne īpaši. Mana reakcija ir līdzīga atsperei un tas notiek neatkarīgi no manis. Morālais "presētājs" nospiež šo atsperi, lai pēc tam saņemtu visu savu mēslu atpakaļ.
Bet jebkurā gadījumā morālie presingi uz mani vairāk vai mazāk atstāj nepatīkamu iespaidu, tamdēļ izvairos no "kontaktiem" ar tādiem subjektiem. Dažreiz šo morālo spiedienu rada cilvēki, pašiem neapzinoties. Pēdējā laikā apkārt daudz depresijas, stresa, apātijas. Mēģinot norebožoties no tā visa, veidojam "telpu" , kurā ieslēdzamies. Bet tad sāc saprast, ka esi izveidojis pats savu "cietumu"(jeb tautā tik labi zināmais termins "bifeļa āda").
Vispār labs, bet smags jautājums.

Vesela jūra~ne tikai trīs,bet pat piecstāvīgie...atkarīgs no izbesījuma pakāpes!

ai, tur dikti viss sarežģīti un "novirzienu" ar visādu papillo, viens saka to, otrs šito un, redz, ik pa laikam šis jānes uz turieni un tas te jāpārvieto... par daudz visādu nosacījumu un pa izstabu tad ar kompasu jāstaigā.

Tas nozīmē "likt tam otram sajusties tāpat", attiecīgi radot līdzīgu situāciju un vēlāk visu izskaidrot: "ak ta nepatīk, nu redz, tā nav labi darīt, kā  izdarījies." Bet , lūdzu neņem vērā manu komentu, ja negribi attiecības sabojāt :D

Kapēc nē! Domaju ka var.