Cik ilga laika ienak nauda?

Agrāk mana galva bija piebāzta ar šitāda veida jautājieniem. Tagad ir tā stadija, kad vnk dzīvoju un esmu tas kas esmu - ja esmu tāda radīta, tad šo dzīvi godam nodzīvošu tāda kāda esmu taisīta.

Svaigs gaiss, sēnes, ogas, papardes, putniņu dziedāšana...

'Dakšrote' - no filmas "Darwin Awards"

Draugi, jaunas iespējas un protams nāk prātā frāze - ''mūžu dzīvo mūžu mācies''  Prieks, ka bija tik labi skolotāji un ieaudzināja patriotismu pret savu skolu un protams ielika man tās zināšanas ar kurām dodos tālāk studēt medicīnas jomā.. ehh. skola bija forša un tajā pavadītais laiks bija lielisks!

Pajoliņš, plānā galdiņa urbējs, svētdienas puika, īsā ceļa gājējs, vieglās nastas nesējs, daritupats ģēnijs :D

Diemžēl pirmais, kas man ienāca prātā - sūds.

wow!!! :D :D :D ...ja tikai man tāda būtu... :D

tikliidz kaa nosprieshat, ka apnicis skraidiit  vienam pie otra... apnicis no riita rausties agri agri augshaa,,, skriet maajaas uz dushu un tad uz darbu vai skolu..., tad kad gribeesies iet kopaa vakaraa guleet katru vakaru un mosties kopaa katru riitu...tad kad gribeesies vairaakas dienas noslinkot kopaa pie viena televizoora... tad kad gribeesies meitenei uztaisiit miiljotajam pusdienas un vakarinjas un pasniegt taas uzreiz nevis ar katlu skriet uz kaiminju rajonu.... un galu galaa tad, kad buusat gatavi pienjemt viens otra miinusus un buusat gatavi risinaat probleemas kopiigiem speekiem....

To grūtri pateikt konkrēti, kad ir tā sajūta, ka, jā mēs varam būt kopā!!!

Pa drusciņai, pa drusciņai. :)
Izdomā kādu interesantu maršrutu, novērojamu objektu, piem., strazdu ģimeni, iekārto dienasgrāmatu.
Kripsīti gribasspēka vajadzēs.. nu bet vai tad neatradīsi.. beidz.