Cik ilgam laikam jāpaiet,lai aizmirstu aizvainojumu vai pazemojumu?

man kādu gadu vajadzētu, lai bez piedomāšanas neatcerētos;)

Bet vai vispār tās var aizmirst? Tā ir skola nākošajām..... Ja tās ir bijušas nopietnas, tad tās neaizmirst, var tikai sākt aprast ar domu, ka viss beidzies un citreiz tam vajadzīgs ilgs laiks. Bet viss kas notiek, notiek uz labu!

Kā kuru reizi. Ja ir bijušas jūtas, tad tas prasa ilgāku laiku, bet ja nav bijušas jūtas, tad es uzreiz sev sameklēju "plāksteri".

Manuprāt, ja tikšanās ir regulāras un tiek domāts par kopīgu nākotni, tad attiecības jau var uzskatīt par pastāvīgām.

nu aizmirst ir grūtāk, lai aizrautis var pietikt ar sekundi, bet ja kadam tas mirklis nozime parak daudz, vins neaizmirsis, un kkas kas atgadinas par to- sāpēs!

piesmakoji,nu pacel asti un aizmūc šas mens art sāks,ja tew jaut beidzās tad warēsi atbildēt :DDD ,ja neizdzertu wienā setā tad ilgi pietiktu :DD

...tā nu ir,ka paši mīļākie spēj sāpināt visspēcīgāk-tas SĀP.Nedari nekādas muļķības-to gan NĒ.Aizvainot vēl nav IEVAINOT.Ja uzskati,ka sāpe ielīda Tavā dvēselītē-izraudies,izkliedzies,izstaigājies...vienalga ko-Nedzer! un atvadies no sāpinātāja uz neatgriešanos.Arī piedodot-ja būsi kopā-kādā brīdī to atcerēsies.Tu esi JAUNA-Tev nekur nav jāskrien.Sāpinātājs Tevī atrada vājāko vietu-/tādas mums ir visiem/..to izmantot ir Nelietīgi.P.S.rīkojies,kā liek Tava sirsniņa...Lai Tev veicās..

Jā, ir vieglāk piedot un atlaist, bet līdz tam ir jānonāk! Uzreiz to nevar izdarīt, pietam, ja ir bijis kas skaists, patiess un īsts, tad samierināties ar to, ka tā vairs nav ir grūti...

Man tā nav lieta, bez kuras es nevarētu izdzīvot. Ja aizmirstu, nu nekas, pārnākšu mājās un dabūšu. Reizēm speciāli atstāju telefonu mājās.
Dzīve ir skaista arī bez telefona!