Cik jūsos patriotisma?

Šito būtu interesanti uzprasīt TŪKSTOŠIEM latviešu (nu jau) sieviešu, kas sniedz seksa pakalpojumus ārzemēs. :)
1. Ziemeļkorejas modelis:
-uzrakstīji saitā ar gramatiskām kļūdām - pie sienas un ar ložmetēju (abus ar datoru, jopcik)
-nezini nosaukt jebkurā diennakts laikā 5 slavenākos latviešu dramaturgus - pie sienas un ar ložmetēju;
-nemāki uzlekt "Tūdaliņ-tāgadiņ"  - Krastmalā un ar lielkalibra ložmetēju;
-no rīta pie himnas nepiecēlies miera stājā - trotilu di..ā;
utt.  
2. Rakstīju, rakstīju, apnika. Klausies, tiešām jau tās tēmas piegriezušās! :D Cieņu pret valodu utt utjp. ieaudzina ģimenē, bērnudārzā, skolā. Tad jāprasa tā - cik % ģimenēs vecāki paši prot pareizi, gramatiski rakstīt latviski, cik kaut nedaudz jēdz no vēstures!? Man šķiet, ka rādītājs te ir gaužām bēdīgs. Kā teica viens no senajiem valstsvīriem (ja nemaldos, K.Ulmanis):"Lai tautai interesētu augstākas vērtības, tā no sākuma jāpabaro." Dziļa taisnība. Un tad vēl vajadzētu tikt pāri gadsimtos iedresētajai vergu dabai - skaudībai, "riešanai", mīkstčaulībai, pielīšanai un citām mūsu neatkārtojamās mentalitātes sastāvdaļām. Tam tik viegli pāri netikt. Tātad - patriotisms saki, ja!? :) Atgriežoties pie pilniem vēderiem - jāsakārto valsts ekonomika, jāatjauno nogremdētās nozares. Un kā to dabūt gatavu? Tas atkal ir cits jautājums.
Cilvēkos ir jāatjauno TICĪBA! 20 gadu korupcjas, zagšanas/prihvatizācijas, valsts naudas atmazgāšanas utt utjp. laikā nobrucinātā ticība. Ja godīgi, man šķiet, ka tagad "pie šprices" esošie varētu būt tie, kas to ticību atjaunos (ja vien nepārķers ar likumiem, ar kuriem žmiegt Latvijā palikušos "parastos mirstīgos", bet pavērst skatu  uz "augstākiem plauktiem". Un tagad ir ĪSTAIS un PĒDĒJAIS laiks.