Cik labi ir dzīvot vienam pašam kaut kur vitempiskā?

Man vispār nepatīk būt vienam, bet tagad dzīve ar mani izspēlējusi ļaunu joku un es esmu viens un drošvien ilgi vēl būšu viens :(

jap...visideālākā vieta ir aizbraukt līdz jūrai,tur var tik labi pārdomāt dzīvi,bet diemžēl reti sanāk...

ak auto šoferi ir nožēlojami??? nu vai zini! Vot tik patrāpies man ceļā ar savu velo!!!uhh,ku man tad būs fantastiska diena!!! :)

Vairāk esmu tendēts uz individuālu darbību. Bariņā patīk jautrie atpūtas veidi  - pikniki, baļļuki- kaut kā tā.

Uz šo jautājumu grūti atbildēt, jo lielāka daļa manas būtības alkst būt vienai, diemžēl, man nav dota tāda iespēja. Es izbaudu iespēju būt mierā ar visu to, ko ap sevi radu, ko daru, par ko sajūsminos, plānoju, lasu un ceļoju... Būtu priecīga, ja mani atbrīvotu kāds no visa, kas prasa atbildību par kādu... Bet ir vakari un pienāk brīži, kad silts, mīļš ķermenis blakām nes vislielāko laimi, un maigums spārno... Tā nu jācīnās ar šo duālo sajūtu un jādomā par tiem īsajiem laimes brīžiem, kad esi laimīgs savā vienpatībā, un citreiz divvientulībā, viss pārējais jau tāpat būs:)).

Nope.. man vajag blakus kādu, kas apņem un sasilda, vitāli nepieciešama ķermeņu saskaršanās - tā man tāda drošības un uzticības sajūta.  

Čikāgas piecīši klaidā jau sen to zināja, ka, ja:

Pat putniem un zvēriem ir ligzdas,
Bet man nav kur galviņu likt..

Protams, ka vienam ir grūti

vnk, ej sabiedriibaa, maksimaali daudz kontakteejies ar citiem. peec laika pat nebuusi pamaniijis ka buusi kljuvis komunikablaaks.