Cik tad tālu patiesībā var lidot tajā kosmosā?

var trāpīt aplī,un tad var lidot mūžīgi

Reāli dzīvs cilvēks uz borta un ar sekojošu atgriešanos!? Ja nopietni atbildēt pat ar primitīviem aprēķiniem vidusskolas līmenī - gara borģele. Jāmeklē, kāds uz šodienu ir reālais maksimālais paātrinājums, kuru attīsta raķešdzinēji (neizsmērējot pa kapsulu pašu ceļotāju :D), pilota dzīvības uzturēšanas sistēmas ck ilgi spēs uzturēt, varbūt jau ir kādi jūtami rezultāti kriogēnikā (iesaldēšanā). Nav man šajā jomā tādu zināšanu. :(,  
"uz dullo" - domāju, ka ārpus Saules sitēmas vajadzētu varēt.

n-tos gaismas gadus

kosmosā var lidot tik tāl kamēr atdursies... a patiesībā var lidot tālāk par apziņas apzināšanos....  - tik jādabū lidojumam īpašie spārni..- tos iegūt var tik pēc tam,kad pakailo būsi noskuvis gārni...  
un pašā patiesību patiesībā lidot Tev nebūs lemts,ja nekad nav nācies sev atzīties,ka vienaldzīgs Tev skatiens,kā katrs uz Tevim ir radis skatīties.... lidot patiesībā ir spējīgs ik viens,jo katrs pats sev esam savu iespēju dievs...   cits lidošana i- kā tādai -  pārtaukojies un pašsmaguma pēc nederīgs,jo dzemdēts pārcilvēcīgajam neticīgs...standartiem,stereotipiem uzticīgs.. ..... .. cits apzinās,ka ir tānosaukājamais dievs un pat visresnākais būdams citu acēm saredzams slaids un tievs...  Cits citādāks par citu....  bet lidošanas iespēja viesiem viena-vienalga nakts ir vai diena...     -tik pirms spārnos celies,jāietriec glāze putna piena , tad neapstādinās Tevi neviena siena...
Es šepatām simbooliski uz taujājumu atbildot manāmi aizlidoju,cerības,ka kāds lidojumam pievienosies,tā īsti nemaz nenoloju ...  kā gribu un māku,tā lidoju!  - kad nesanāk kāpju uz ledus un tēloju,ka slidoju...   Bet manā patiesību patiesībā es nepārtraukti lidoju..jums rādot,ka staigāju un vienā kājā kliboju...  
Tā es diendienā atskaņās klejoju un nevietā dzejoju...  savu lidotprasmi pate no malas vēroju un spontāni atklātos lidlaukos - no Tevis nospertā kabatlakatā, savos sviedros attopos,tramīgi slaukos un sausāka neizskatos...    Turklāt Tavas neizpratnes elpā aizrijos,no bezbailīgām beilēm vairijos... iesāktajā -nelooģiskumā- spītīgi turpinājos... līdz nolemju,ka veselīgs  jāatstāj skats no malas,kā no mākoņiem nolaižos,lai Tev iszkatās,ka apstājos... lai gan būtībā es nākamajām lidojumam tikai iesildos,tizli pie sevis iesmīnos un vairs ne par ko šai  realitātē nebrīnos...  kur gribu-tur lidinos,kā sanāk-tā spirinos...    tā es nevainīgi atzīstos,ka dīvainības rakstot pa dzīvīti tirinos...  aiz daudzpunktītēm slēpjos un nevienai dzīvai būtnei neatklājos.... - kad raudāt gribu,daru to te,iedomājoties,ka te ir manu asaru miskaste...   un pajāt,ka vieta nav īstā un laiks ir nelaicīgs-kas kuram priekš lidojuma vaidzīgs.... man vaidzīgais -otram ir mazsvarīgs un drīkst izskatīties pretdabīgs,nedabīgs,maznozīmīgs,aizdomīgs... BET - patiesībā  lidot var tā,ka pašai patiesībai mainās vērtības .. un jūtamas ir svešas-bet patīkamas-iepriekš neizjustas ērtības...   šim lidojumam par maz ir svētības..par maz nesavtīgas ticības...jo atmiņu kaudzē aizmirstas šī lidojuma kristības...   šī lidojuma specefiskās kustības var pārtapt Tevī,kā ellīgas mocības- te mīt citās dimensijās izstaigātas pļavas,kurām katrai pavidu pukst divas kļavas... šim lidojumam nav piešķirtas malas un nav arī galu-un šodien to var salīdzināt ar salu...  sasalušu salu...  salu,kura alkst būt par čaumalu... Sala ar sevī iesakņotu bēdu-viņa sapņo,ka reiz uz savas smilts reiz atkal jutīs Tavu vieglo pēdu...   sajutīs,kā zudīs -par nebijušu pārvērtīs Tavās acēs - manis tur atstāto bēdu...   sala,kura vakarnakt sapņoja,kā es to launaga vietā ēdu...  
gana būs lidots - patiesībā - priekšmanis iecerētais te būs īstenots...  patiesībā - te viss ir nocenots,bet fizisks spēks nav pielietots.. nopirkt te jēgu neizdosies,jo visa senjau nopārdota... te katram vārdam sava dzīvības smarža dota un noslēpumā klusējot atliek apzināties,ka apzināšanās ir viena liela mānīšanās...  
gana vārdot-jāsteidz neaprakstāmo lidojumu pārdot...    un jādara tas cilvēcīgi smaidot.. pluss rēķinoties,ka jebko var sagaidīt,ja pieķer sevi jau labu laiku gaidot...  
gana gana..gana zvērīgi gaudot.....    davaika turpinam katrs pasavam lidot,ļaut dzīvei sevi baudīt un savas patiesības mirkļos šķaudīt...   ļaujamies visam un daram to baudot..... sevi,kā sevi pašu jūtot... nožēlās nepadodoties un ar savām iekšām lepojoties....     .   ... .. .