Cik tu bieži visu apdomā?

cenšos jau apdomāt,bet gadās pateikt ,vai izdarīt arī šo to spontāni

Esmu iemacijusies turet visu pie sevis. Kaut gan, ja man ir jaaizstav mana gimene, es neklusesu.

Es domāju,domāju,domājutad kā šauju laukā

Ik sekundi. (Liela domātāja) :D
Taču par teikšanu - es saku visu , kas uz sirds, nav tur ko domāt, taču domāju es daudz, nu vobšem.. :D

Nē,es nekad nesaku neapdomātus VĀRDUS. Jo zinu,cik ļoti tie var sāpināt otru;ja dotajā brīdī nezinu,kā atbildēt,labāk paklusēju.
Protams,ir gadījumi ( 1 no 1000),kad esmu izvesta no pacietības un izrunājos aplam.

Diezgan. Vakar, piemēram, gribēju nopirkt grāmatu par elektrokardiogrammām. Nebija dārga, taču vienalga nolēmu, ka tomēr šis lēmums vēl ir jāapdomā. Es arī reti kad šauju ārā no savas mutes neapdomīgus vārdus, ja vien neesmu sadusmojusies.

Skatoties kāda situacija

Ar mani vairs neviens nerunā.    Jo nedomāju, ko runāju.   Un tagad vairs nav jādomā -zini, kāpēc!? Jo ar mani vairs neviens nerunā!  

praktiski vienmēr visu apdomāju, ja neesmu apdomājusi, tad aprobežošos ar "jā, nē, varbūt", bet, ja ko apdomāju, tad arī pasaku, pat, ja apdomāju neteikt.

dažreiz pat pārāk bieži.