Cik zemu Tu spētu krist, lai otra pusīte Tev piedotu?

Nu līdz galējību galējībām noteikti... pat newaru iedomāties ko es darītu.. drošvien solītu pakārties vai turpretī nonest mēnesi no debesīm pakārtu saulē darītu visu iespējamo lai saslaucītu izlijušo..bet kā mēs zinām kas izlijis to vairs saslaucīt un paņemt atpakaļ nevar..ja nu vienīgi noslēpt un nolikt kkur malā,tumšakajā sienas stūrī

Līdz tādam robam attiecībās ir jānonāk, lai tik ļoti lūgtos un kristu ceļos. No problēmām izvairos un ja tās tomēr mani piemeklē, risinu uzreiz, tādēļ nekādās bedrēs es parasti neieveļos.

Ja nu tomēr kādreiz liktenis izspēlēs tādu joku un es būšu uz robežas, lai pazaudētu īstu mīlestību, es ietu uz visu, bet bez pārspīlēšanas un uzmākšanās. Tas jau aiziet slimiem cilvēkiem...

uj,kam tik cauri iziets nau un zemak jau krist wairs nau bijis kur~par nožēlu tas wiss nau tā wērts,jo tās cacas domā sawādāk,pašas nezin ko wiņas grib un ko waig

ne tik zemu,ne tik zemu.

zemāk par kājlīsti nokrist nevar

ietu uz visu, jo tomer zinu ka taa ir mana milestiba un ideaals.

es vispar netaisos krist.... jo tas var būt sāpīgi.....es izrunajos...... bet ja tas nelīdz viss ir skaidrs.... viņai noteikti intresē kāds cits...... es necīnos es plūstu līdzi straumei!!!!