Cilvēks bez mērķa - bezjēdzīgs eksistētājs...

Cilvēks nedzīvo bez mērķa, jo visam ir savs iznākums. Tāpēc, arī bezmērķīgi nodzīvojis cilvēks, var uzskatīt, ka viņam tomēr bija mērķis - kaut vai bezmērķīgi nodzīvot dzīvi... Šeit varētu runāt par ambīcijām, kuras var pielīdzināt mērķiem. Bet arī mērķi dzīve nereti var traucēt to īpašniekiem. Sev ir jāizvirza augsti, bet REĀLI mērķi, lai nenonāktu konfliktā pašam ar sevi. Bieži vien cilvēki nenovērtē savus reālos spēkus, uzsāk ceļu uz izvirzīto mērķi un cieš smagu sakāvi. Iesaku katram tomēr izvirzīt mērķus, bet sākumā tādus reāli saredzamus, kad sasniegsiet tos, tad var būvēt nākamos. bet atkārtošos, katram cilvēkam ir mērķi, nav bezmērķīgu. Dažam labam mērķis var būt kaut vai vienkārša eksistence un izdzīvošana, bet mēs nevar nosodīt, jo tāda ir viņa izvēle...

Piekriitu. :)

...un cilvēks ar mērķi - jēdzīgs eksistētājs.