Cilvēks var sajukt prātā, ja tam vispār nav bijušas attiecības ar pretējo dzimumu?

Nevar. Vienkārši tam cilvēkam iestājas tāds pārdomu brīdis, pēc kura parasti seko pirmais solis. Un tad ši lieta atrisinās.

ja viņš spēj to visu kopmensēt kaukā savādāk, kas ir maz ticams, tad nekas nemainās. Bet tā, bik jau širmīts savā veidā noslīd.

Atgādināji par vienu Greizā spoguļa raidījumu, kur tēma bija par kuģošanu. Un tur peldēja viens vecis, kas kliedza: Oi, kā bābu vēlos, kaut man būtu bāba!    
Ja cilvēks nav sastapis mīlestību, un nesastaps', mīlestības trūkuma nebūs. (ja vien ir ģimene un draugi)

no tā vien, diez vai

Ko tu gribi pateikt, ka es esmu sajucis
Nē vnk pierod pie domas, ka jāpaliek vienam, tā ierasts būt vienam un ir tā kā beigās arī nevienu nevaja ir labi vienam un tā nomirst nevainīgs.

Guccir tā tu vari mūžam dirsties un te jautāt ko darīt manainīties jeb ne utt
ja tu sev galvā esi iekalis tādu domu,ka tev vienam jāklīst tad labi,lai tā arī notiek.  

Nē cilvēks nevar sajukt,ja atrodas sabiedrībā un kontaktējās.
te var malt un malt beztēmā pa to tēmu kā tas ir sajukt un kā nesajukt.
bet kuram n otā labums,da nevienam
nav jau nekādi ulmaņlaiki te jeb padomju laiki
ka bij obligāti jābūt bērniem,savādāk jau jāmaksā nodoklis.
tad gan neviens nedomāja tādus jautājumus, bet tagad.
tagad jā,to vien domā,kā sajukt prātā jeb ko citu sastrādāt..

ne a, nevar..

VAR NO JEBKĀ! Izskatās gan, ka vairāk jūdzas nost attiecībās esoši/dēļ attiecībām.
Vīriešiem tas mazāk skar, sievietei  tīri fizioloģiski vienu reizīti vismaz vajadzētu dzemdēt vai vismaz šad tad paseksot.
Un, protams, tīri individuāli katram.