Dzīve nav bijusi veltīga, ja tajā esat palīdzējis citiem!?

Protams, palīdzot citiem uzņem pozitīvu lādiņu, iepriecinot citu, iepriecinam arī sevi..
Es regulāri cenšos ziedot naudiņu, palīdzu draugiem grūtā brīdi utml... bieži pat tāda vnk lieta kā smaids otram palīdz...

jā.. piekrītu. man ļoti patīk palidzēt, taču nekad neļauju palīdzēt sev. esmu piesegusi, glābusi no depresijas, palīdzējusi atrast jaunu dzīves jēgu [to paveicot ir visneaprakstāmākās, foršākās sajūtas], ļāvusi špikot,   esmu palīdzējusi darīt dažādus lauku darbus [draugiem].. un daudz ko citu... taču es reti kad palīdzēšu divkosīgiem, melīgiem, bezmugurkaula cilvēkiem, kas visu laiku tikai ņaud, ka dzīve ir netasnīga. tādiem vispirms jāiemācās pieņemt dzīvi, neņaudot, lai viņus visi žēlo.

Jā, savas dzīves laikā tu varui darīt laimīgus daudzus cilvēkus un būt viņiem noderīgs un tas ceļ tavu pašapziņu.

Pati esmu ļoti izpalīdzīga un nesavtīga - palīdzu gan savai ģimenei, gan draugiem, gan darba kolēģiem, un tā ir visdažādākā veida palīdzība - morālais atbalsts, padoms, uzklausīšana, finansiālā palīdzība utt.

Jā pilnībā piekrītu...
Tā i baigi lbā sajūta, kad uz ielas palīdzi kādam nepazīstamam, un pēc tam ar gandarījumu vari doties tālāk...

piekritu...esmu, bet ta ir konfidinciala informacija

nevienmeer, dazhreiz pilniigi neko nedabuu pretii. galvenais pasham buut pozitiivam.

arī, bet tajā pašā laikā ir jāpaspēj arī daudz kas cits :)

nepiekriitu..
mana dziive arii taapat nav veltiiga.. un kaa ar tiem kas nekam tik tieshaam nevar paliidzeet, kuri pashi meklee paliidziibu??
es nezinu vai esmu izdariijusi kaada labaa ko ljoti svariigu..
man iisteniibaa en paaraak patiik paliidzeet.. es dziivoju savu dziivi un censhos tikt uz priekshu un citi dziivo saveejo :)

nju laikam piekrītu rezem jau pieteike ar emocionalu atbalstu!

protams. cenšos palīdzēt visiem kas lūdz palīdzību, regulāri ziedoju naudu :)