Es arī mācos no hauseworx.. man ar garlaicīgi.. uzrakstat!:D Uzrakstīsiet?

Man liekas, ka varētu būt atdzelzēšana, jo "dzelzs" ir siev.dz. vārds, un daudzskaitlī ir nevis "dzelži", bet "dzelzis"(kā piem. nakts-naktis), tātad burtam ž vispār nekur nebūtu jāparādās. Un pat ja man nav taisnība, tad pirmais variants ar ž jebkurā gadījumā neder.

apetīte rodas ēdot,tas par apstākļiem,var protams labāk,cilvēkam vienmēr būs uz ko tiekties,tikai žēl,ka tas notiek uz citu rēķina
par darbiem ,arī ne kāda brīnuma nav,ja būs cits,kas to izdarīs,tad protams ,ka var nedarīt
jūs paši esat šo situāciju uzbūruši viņai,un nu rokas par īsu,lai izpildītu viņas vēlmes
un labi vien ir ,lai tālāk cīnās pati

Nezinu gan!
Bet vienu asu pantiņu gan šeit atstāšu
==========================
Es neesmu meitene,
Bet dzeja
Stalst augums, balta seja
Eņģelis,
Ja spārni būtu
Un pie dirsas motors rūktu. :)))

    


a lu, alu, alus puisi!
Kur palika alus puisis?
Alus puisis pagrabā
Ar meitām biksas maina!
Ap to manu grāva malu
Melni kārkli apauguši;
Ņem, puisīt, zelta šķēres
Pucē manas grāva malas.
Jānīšam brālīšam
Zila pumpa vēderā(i).
Tālab zila pumpa,
Ka meitiņas nemīlēja.
Tev, Jānīti, reti zobi,
Nāc man kūsi izsukāt,
Man kūsis pieputējis
Visu gadu rijiņā.
Ak tu krupi, tautu meita,
Tavu smuku pupu šņoru!
Man iztrūka bikšu kņope,
Uz tevim raugoties.
Ai, lepnais tēva dēls,
No kurienes tu iznāci?
Man notrūka brunču poga,
Uz tevim skatoties.
Še atnāca Pēterītis
Ar četrām bārzdiņām:
Pie zodiņa, pie nabiņas,
Abejēs padusēs.
Jānīts savu stīvu bībi
Ar dūrēm sadūrēja,
Kam rāmi negulēja
Melnajās biksītēs.
Vai, vai, Jānīti,
Tavu asu rīku!
No zirga lēkdams,
Nodūra sivēnu.
Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Tavs Jānīt’s nebēdnieks:
Vakar dzina blusai pēdas
Pār meitiņas vēdergalu.
Jāņu nakti, meitiņ, sargi
Savu puķu vainadziņu,
Nakts ir silta, galva karsta,
Novīst puķu vainadziņš.
Ai, sirsniņ, ai, mutīt,
Samijam biksītēm;
Citu gadu šādu laiku
Dzersim bikšu līkopiņ’!
Viena pate Jāņu zāle
Brīžam liela, brīžam maza:
Siltumā izstiepās,
Aukstumā sarāvās.
Es jums saku, jauni puiši,
Nenākat šo naksniņu:
Jānis sēd kalniņā,
Pātadziņa rociņā.
Kur meitiņas apčurāj’šas,
Aug zāle žuburiem,
Sanāca stalti dēli
Sprauž pie savas cepurītes.
Es vietiņu pataisīju
Četru lapu ābolā,
Es izkrāpu tautu dēlu
Jāņu nakti pieguļā(i).
Pupacīte Jāņa diena,
Atved man brūtgāniņu;
Kad ved jaunu, tad ved skaistu,
Kad ved vecu, tad bagātu.
Augšupēdu vien gulēju
Sava tēva tīrumā,
Rokas, kājas plandīdama,
Ciema puišus gaidīdama.
Ciema puiši izrunāj’ši,
Ka nav visi gabaliņi.
Nākat šurp, ciema puiši,
Še ir visi gabaliņi.
Še pupiņi, še nabiņa,
Še ir pati grāvja mala,
Še ir pati grāvja mala,
Melniem alkšņiem apauguse.
Danco, puika, cik tu gribi,
Neplēs manu lindraciņu;
Es tev došu, cik gribēsi,
Kad māmiņa neredzēs.
Ai, baltā māmuliņa,
Dod man vienu kaķēniņu,
Man pelītes piejukušas
Pie melnā lapenīša.
Tētiņš kūla māmuliņu,
Uz vēdera izlaidies.
Izvelk gaļas pātadziņu,
Cērt pa pašu caurumiņu.
Ak tu, bikšu ābolīti,
Tavu skaistu atslēdziņu:
Tu atslēdzi meitiņām
Mīlestības avotiņu.

Fricis Bārda
Es

Trīs lietas mani moka no mazotnes.
Kas biju, kas būšu, kas esmu es.
Daudz atbildes radās, daudz izzuda,
Līdz beidzot šī viena man palika.
Ne puķe, ne lapa, ne zieds es, ne zars,
Ne saule, ne zvaigzne ne liesma ne stars,
Es esmu tik sīks ziedu puteklīts,
Kas mūžības vējos nests lido un trīc.
Un mūžības vējiem, kas dziedot mani nes,
Ja tālāk vēl kādreiz jautāju es,
Kur zieds tas, no kā esmu atšķīries ?
Tie dziedot man atbild – to ziedu
Sauc Dievs.

Visi pēc jaunā gada vēl guļ :[

aizbrauc kautkur un izsklaideejies ar draugiem tad buus jautraak.......

Kad tu uzdevi jautājumu- es gulēju- ,tad es nejutu garlaicību, bet vispār, es gandrīz nepazīstu tādu nodarbošanos, kā garlaicība.

Belamando mani varētu interesēt :))