Es uzskatu,ka viram ar sievu nevajadzetu stradat viena darba,tad atrak viens otram apnik,majas kopa,darba ari,jusu domas

Malacis, es to daru vienmēr, jo šausmīgi nepatīk kavēt. Ja nokavēju, tad visa darba diena ir vējā un pazudis viss darba noskaņojums. Man darba ražīgums ir līdz kādiem 14:00, tad iestājas pasivitāte. Tāpēc vienmēr ierodos ātrāk, lai līdz tiem diviem paspētu pēc iespējas vairāk...

Nē, Itachi atnāca uz darbu 1.5 stundu vēlāk =))

a vai taisnīgi,ja viens no mīlniekiem ātrāk ''BEIDZ''

es dzivoju ar kadu kopaa

pagaidām esmu uzticīga un ceru, ka spēshu arī to sagaidīt no 2. pusītes.. un pagaidām zinu , ka wiņam ir tāda pati situācija.

Es vienmēr skatos acīs.. Citus tas reizēm padara nervozus, citi neievēro.. Vienreiz man gadījās saskatīties ar kādu cilvēku, kurš arī bija no cilvēkiem, kuri skatās tieši acīs..abi kādu laiciņu blenzām viens otram acīs un apstulbām, jo neviens nenovērsās..pēc tam, kad novērsāmies sekoja smiekli.. :D
Apskāviens un ieskatīšanās otram acīs man nozīmē uzticību, draudzības un/vai mīlestības nelielu apliecinājumu..

tāpec ka ir jutas cilvekiem un intuicija- ta pasaka kurs Tev labvēlīgs kurs nē, bet pārsvarā tas ir acis kas citus cilvēkus pievel, vai ne?

vot man radies tāds pats jautājums ? :O
laikam jau tas otrs cilvēks, vnk ļotisimpatizē, gan iekšēji, gan ārēji viņam ir labi ar viņu...
bet citreiz gadās, ka pieķēries ir tikai viens un arī viņam sāp, bet otram tas ir vienalga...

Jā , par šo tēmu nesen runāju ar kādu gleznotāju, kas savas sesijas izdzīvo Venēcijā, Florencē daudzās citās mākslinieku iemīļotās Eiropas valstīs. Viņš pieminēja, ka mākslinieki, jeb radnieciskās dvēseles atpazīst savējos pūlī. Šo garu saziņa bieži arī aprobežojas ar smaidu, labākā gadījumā ar frāzēm par gaismu, par ziediem , kas uzplaukuši, par sajūtām, vibrācijām, bet allaž kā garām ejot, kā viegli pieskaroties... Zinātnieki sen ir pierādījuši par enerģijas spēku, par biolauku eksistenci, par visu to, ko jūtam bez vārdiem, liekiem pierādījumiem arī no attāluma... Savējie sapratīs.

tpc ka pashi nav ar sevi apmierinaati