Esot tā,ka?(iekšā)

Droši vien, ir kaut kādas  enerģētikas, auras, noteikti izmainās cilvēka uzvedība  -  pat kaut kādos sīkumos, ko neapzināti uztver otrs. No sīkumiem sastāv lielas lietas.

Nu es īsti nezinu vai tur vainīga tieši tā parunāšana, bet parasti jau ir tā, ka tas aprunātājs arī pret to aprunāto izturas varbūt mazliet vēsi un tāpēc tas aprunātais varbūt arī ne īpaši labi jūtas kontaktējot ar šādu personu.

Tā saucās intuīcija. Un večiem, saka bišku tā klibo, bet tāpat jau IR!
Nu otrais tāds nedaudz zinātniskāks variants - parasti tos aprunātājus nodod ķermeņa smalkie verbālie mikrožesti, kaut vai acu skatieni, ķermeņa stingumi, kustības u.t.t, ko acs gan uztver, bet prāts apstrādā cilvēkam pašam to neapzinoties. Jo sakuģa smaids, nekad nebūs īsts prieka smaids, lai kā arī šis censtos, kā mēdz teikt.

to var sajust,ka cilvēks nav līdz galam patiess............