Gribētu atcerēties kas Tu biji iepriekšējā dzīvē?

Jā, bet te jau jautājums pretī kā atcerēties? Vienkarši zināt kas Tu biji vai arī atcerēties visas dzīves gudrības kuras noveda tevi pie tā kas Tu biji? Ja vienkarši zināt kas biji tad protams butu interesanti, bet tas neko daudz nemainītu jo tagad esmu cits cilvēks ar citiem uzskatiem, bet ja otrais variants, tad varētu izvērsties interesanti. Varbūt pat personibas dubumtošanās pēkšņi notiktu. Vienu vardu sakot, es jau vairs nebūtu īsti es, bet.....

Godīgi sakot vienreiz esu mēģinājis (bet man budžets neatļauj)Un man ir šādas tādas nojausmas. Piem. it kā nedod miera (nedeva pareizāk) I pasaules karš - sākums un cara Nikolaja II vizīte Rīgā 1910. gadā un vēl viena bilde pie Pētera I pieminekļa, kur sapulcējušies ļaudis tai kara priekšdienās, Vienvārdsakot domāju tā - biju redzējis to pieminekli, un tiku iesaukts kā pavisam zaļš puika armijā par krieviem cīnīties, Pat i nepaspēju izbaudīt ne meitenes tuvību, neko un kļuvu kaut kur par lielgabala gaļu. Tāds nezināms. Vai arī tāpat tik jau II karā.
Protams ja paskatās tīri statistiski tas ir viens pret triljardiem , ka tā vis bija.
BET! Nu kāpēc mani tā ''velk'' uz padomiju, kāpēc man tas liekās svarīgi, kāpēc nejūtos ar tiem jauniesiem piederīgs (un  ja sāksi vērt muti par  to karu, ģenerālsekretāriem, PSRS, dzīvi tad, kad manis nebija)tādas te intereses.
Un ja kas - no tantukiem , onkuļiem neietekmējos, jo ja padomā - ja tas neaizķer tad neaizķer un VISS . Bet nu jā,,,kaut kur dziļi , dziļi man TAS liekās svarīgi. Lieki teikt ka pat muzona gaume mainījusies par 180 grādiem.
Tā ka, pieņemu, tikai pieņemu - kaut ko jau atceros, tikai TAGAD man tas būs, visdrīzāk liegts. Lai netraumētu psihi vai ko tur.

Saka, ka hipnozes laikā var pateikt, kas esi bijis iepriekšējā dzīvē. Ja protams ''iepriekšējā dzīve tāda eksistē, tad kāpēc gan ne? :D